Paplašinātā meklēšana
Meklējam parasti.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (9997):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
- airasols Aerosols (parasti insekticīds)
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā
- paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- aiztesties aiziet (parasti ātri)
- aizstaigāt aiziet (parasti lēnām)
- aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
- iziet aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas)
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu)
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu)
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs)
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops)
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
- velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas
- alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām)
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
- spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
- spidometrs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai
- dilātometrs aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos)
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā)
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam)
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
- nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
- izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu)
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus)
- apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem)
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
- piepilsēta apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā
- miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1))
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā)
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās)
- maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu)
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu)
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
- pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
- dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita)
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku)
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
- sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
- apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
- apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi)
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai
- sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti
- sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu)
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā)
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka)
- pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
- spalva apmatojums (parasti zīdītājdzīvniekiem)
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura)
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
- izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga)
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku)
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko)
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām)
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu)
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti)
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā)
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
- sariet Apriet, parasti stipri
- izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā)
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri)
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- saskauties Apskauties, parasti cieši
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
- klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē)
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu)
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs)
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu)
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
- sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
- pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā)
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma
- daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu)
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus)
- ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
- aizkleimavāt Apzīmogot (parasti kokmateriālus)
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
- pažaudēt Apžāvēt (parasti dūmos)
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti
- cībante Apžmaugs (parasti metāla)
- lekcija ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu
- atkarot ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt
- jaukt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt
- maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
- sajaukt ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt
- iekarot ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai
- segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
- vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
- tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
- telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
- diseitrofs ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- bumbains ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelām)
- bumbaiņš ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelēm)
- cukurains ar cukuru notriepts (parasti trauks)
- cukuraiņš ar cukuru notriepts (parasti trauks)
- četrslīpju ar četrām slīpēm (parasti par jumtu)
- ikri ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā
- acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- divslīpju ar divām slīpēm (parasti par jumtu)
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
- sadzirdēt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu)
- saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
- iekarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu)
- izkarot ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
- atglāstīt ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
- piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
- izgrūst ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem)
- ņurīt ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi)
- izpīties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
- sasaukt ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā
- noņurīt ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi)
- sacērtalēt ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti)
- dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
- spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
- kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
- atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
- pievurināt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
- pievurinēt ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz
- izvilkties ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- regulēt ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms
- sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
- saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
- transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
- izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
- niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
- pļaut ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas
- tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
- kalapīt ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko)
- kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
- pamina ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira
- ielauzties ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā)
- kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
- uzsvaidzināt ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet
- drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
- saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
- labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
- ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
- acains ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru)
- ķesēt ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām)
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
- iegulties ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3)
- iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
- sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
- satvert ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem)
- samanīt ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu)
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- sviedums ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida)
- muraiņš ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām)
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
- sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- uzplūdināt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni
- virzīt ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu)
- raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
- apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
- robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
- spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
- stils ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums
- sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
- saost ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko)
- ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
- ierakstīt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi
- garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
- neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās
- pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
- iebulderēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
- iebuldurēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
- izkulties ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām)
- apurķēties ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot)
- uzstīvēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
- uzstūķēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
- nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
- atstibīt ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu)
- atstīvēt ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu)
- ielumdīt ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu)
- atsakulties ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma
- aizanesties ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet
- saskriet ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt
- ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
- notusnīties ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2)
- notusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2)
- uztusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt
- atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
- pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
- lepuškāt ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu)
- tēls ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- saredzēt ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē
- savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
- taktēt ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt
- manuskripts ar roku rakstīts (parasti sens) teksts
- rokraksts ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē)
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
- ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
- augstfrekvences ar samērā augstu frekvenci, parasti virs 10 kiloherciem
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai)
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
- sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
- reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
- uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
- simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
- vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
- piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
- iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
- sarīkot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas)
- sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
- vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
- skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem
- skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
- sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
- nest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju)
- uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
- sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
- nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
- iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- trokšņot ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
- kaņepraibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
- temparaibains ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
- temparaibaiņš ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
- temparaibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
- apredzēt ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt
- saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
- spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
- pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
- basaiņš ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām)
- kaut ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai
- grupeto ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā
- cirst ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- sadzīt ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi)
- izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
- nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
- saspiest ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi
- saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
- uzspļaudīt ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
- uzspļaut ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
- vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
- pārmest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
- pārsviest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
- mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
- lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
- sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- raust ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras)
- uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
- triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
- nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
- nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
- iespiest ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu)
- svilpt ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam)
- atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
- sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
- aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
- kopija ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros)
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā)
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
- kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
- satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
- trīskājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains
- trijkājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains
- sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
- plus mīnus ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2)
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
- sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
- pakļaut ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā
- nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
- rullēt ar veltni gludināt (parasti veļu)
- izrullēt ar veltni izgludināt (parasti veļu)
- sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
- dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā)
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju)
- vienkausa ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai)
- vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
- vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīpnes ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps
- atkravāties ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā)
- iekravāties ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā)
- cērps ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā)
- grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
- krimst ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt
- grauzt ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām)
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to)
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko)
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko)
- klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
- klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam)
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
- čē-pē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
- čēpē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.)
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu)
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi)
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
- iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu
- zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna)
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni
- miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem)
- veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
- atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
- ādere Asinsvads (parasti vēna)
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
- lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem)
- kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi)
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu)
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties)
- valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
- atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm)
- izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot)
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku)
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu)
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme)
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
- šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa)
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa)
- notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
- tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
- kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu)
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām
- noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot)
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama)
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām
- nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām)
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem)
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu)
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2)
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu)
- atgādne atgādinājums (parasti uzraksta veidā)
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas)
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā)
- atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības
- atjozties Atjozt sev (parasti jostu)
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
- atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā)
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- kumulācija atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē
- bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
- žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
- atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā)
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā)
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs)
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos)
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla)
- aptīrīšana atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1)
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura)
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
- komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas)
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos)
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem)
- palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili)
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos)
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām)
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem)
- atpekot Atnākt (parasti par bērniem)
- atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
- izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus)
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
- atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu)
- atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām)
- atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus)
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī
- atdusa Atpūta (parasti miegā)
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā)
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti)
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls)
- načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem)
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā)
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni)
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
- šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
- izpļekarēt ātri [iztērēt]{e:57016}, [izšķērdēt]{e:57017} (parasti par naudu)
- atraut ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem)
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
- raut ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu)
- izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
- traukt ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko)
- pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
- pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
- satrinkt ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus)
- savantēt ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- traukt ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi)
- steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
- triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
- špārēt ātri virzīties, parasti skriešus
- triekties ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem)
- triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu)
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli)
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1)
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
- pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem)
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes)
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos
- auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
- lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
- atdzimt atsākt darbību noteiktā sfērā, profesijā, parasti ar jaunu kvalitāti
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu)
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums)
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2)
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma
- siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi)
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī
- naudas gabals atsevišķa naudas zīme (parasti monēta)
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
- starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām)
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3)
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā)
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā)
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu)
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati)
- atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt
- atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi)
- risaris Atspere dažiem transportlīdzekļiem, parasti līnijdroškai, ratiem
- līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm)
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu)
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā)
- speiss Atstarpe starp rakstu zīmēm (parasti datorā)
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu)
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem)
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā)
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam)
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt
- ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā)
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā)
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem)
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
- homociklisks attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
- atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā)
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1)
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā)
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4)
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt)
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu)
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā)
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā)
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko)
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2)
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3)
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2)
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3)
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
- piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti)
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
- neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs
- neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam)
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- šļaga Auduma, parasti segas, svītra
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs)
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām
- atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai
- vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības)
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa
- laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu)
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu
- stāds Augs (parasti lakstaugs)
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem)
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem)
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā)
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā)
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu)
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1)
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1)
- kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2)
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem)
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- sklerenhīma augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
- kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
- dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
- apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
- strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās)
- absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu)
- mežģīt Aust (parasti tīklu)
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene
- zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma)
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi)
- kalimaga Automašīna (parasti veca)
- vāģis Automašīna (parasti vieglā)
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
- braunings Automātisko ieroču (parasti pistoļu) sistēma
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei
- lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.)
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu)
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus)
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls
- tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita
- mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- nobailes Bailes (parasti nelielas)
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
- beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1)
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules)
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku)
- māņattēls bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku)
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli
- lallas Balss skaņas, parasti atkārtojot "la"
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši
- dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni)
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu)
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis)
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem)
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
- ēšana barības ieņemšana mutē, parasti sakošļāšana un norīšana
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos)
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus
- stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
- stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
- dot kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
- dot kājām ziņu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais)
- sīcis Bērns (parasti mazs)
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
- knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
- knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
- knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis
- knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
- dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis
- knerbis Bērns (parasti zēns); zēns
- knorbis Bērns (parasti zēns); zēns
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens)
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
- vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši)
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis)
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
- pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā
- nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus)
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus)
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
- bastot bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības)
- izdzist bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu)
- gluds bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu)
- tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
- dzidrs bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs
- dzidrs bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā)
- dzeltens bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu)
- nolinčot bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV)
- linčot bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot
- savā vaļā bez uzraudzības (parasti par bērniem)
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu)
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai)
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm)
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs)
- miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis)
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki
- vatņiks bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka
- vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
- borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes
- bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā)
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
- cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs)
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm)
- tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko)
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3)
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu)
- reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūzes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūži Bikses (parasti trikotāžas)
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
- čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
- prekursors bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
- pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
- ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- vārda garums bitu skaits vārdā; parasti 8, 16 vai 32
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
- bizinēt Bizot (parasti par govīm)
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu)
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā)
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem
- zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu)
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
- damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus
- nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā
- muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem)
- skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
- skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
- skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda
- kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce
- mikrotrauma Bojājums, ko izraisa neliels, parasti atkārtots mehānisks kairinājums
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- cūkot Bojāt (parasti tīšām)
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
- bore Boris - urbis, parasti metāla, akmens urbšanai
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to)
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- brāļuks Brālis (parasti jaunākais)
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
- pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu)
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus
- jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- rullēt braukt (parasti ar automobili)
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
- dragāt Braukt (parasti ātri)
- maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
- raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
- nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
- ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
- maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
- plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā)
- biedēt Brīdināt (parasti draudot)
- pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- brišus Brienot (parasti pa ūdeni)
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda)
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem)
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis)
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas)
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu)
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā)
- sabiedrība brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs)
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa")
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem)
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība)
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
- Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
- buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus)
- krausis Bumbieris; bumbiere, parasti nepotēta bumbiere, mežene
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- purpulis Burbulis, kas parasti rodas verdošā šķidrumā
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
- U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi
- piederēt būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti)
- karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
- pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
- šķirt būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu
- ieslīgt būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā)
- nogriezties būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ)
- padoties būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem)
- plūst būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- tecēt būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- aizagriezties būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu)
- aizaliekties būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu)
- retināt būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi)
- vesties būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību)
- salocīties būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi)
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu)
- pienākties būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām
- ietverties būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā)
- nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- gulšņāt būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī
- kārnēt būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā)
- ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
- mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
- skaldīt būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi)
- noderēt būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām)
- starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
- vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
- salaist būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem)
- noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
- šķirties būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem)
- vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
- stiepties būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru)
- spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
- izspīlēties būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu
- izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
- turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
- bīties būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem)
- stāvēt būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam
- turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
- kvēlot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām
- zvērot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3)
- krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
- saskanēt būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas)
- tvīkt būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- vārīties būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli)
- degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī)
- plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
- dīdelēties būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu)
- zvērot būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4)
- mutuļot būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
- liesmot būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā
- būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē)
- knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- (tikko) vilkt dzīvību būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
- slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
- trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
- plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
- mudžināties būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem)
- jausties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi)
- viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
- darboties būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu)
- apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
- turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
- apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
- karāties gaisā būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem)
- sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
- kutēt būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu)
- dzīt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
- trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
- nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- iedzīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu
- plīvot būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības
- pušķot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
- kaparot būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu
- nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns
- pieļaut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams
- pieliet būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
- noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
- mīkstināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks
- mētāt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā)
- svaidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4)
- raidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā
- velt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā)
- noņemt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- spīdināt būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu)
- nokrāsot būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu)
- rīt būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā)
- paplašināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu
- saliekt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks
- samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
- paliekt būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas
- ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
- nogāzt būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
- mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
- noraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju
- uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
- noplēst būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju)
- sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
- nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
- sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
- vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz
- vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz
- virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
- līdzēt būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās
- noēnot būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā
- nokveldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
- nokveldināt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
- kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- pievilināt būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izsēt būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā
- zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
- iestrāvot būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā)
- novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
- konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- saputot būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju)
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
- sadzīt būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
- sadzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs)
- vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
- izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
- velt būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra)
- vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
- ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
- spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
- aizdzīt būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā)
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
- iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- piemiglot būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
- sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
- uzbangot būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas)
- savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
- saliedēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
- apzeltīt būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu)
- stāvēt kūmās būt par kūmu (parasti kristībās)
- sastāvēt būt par locekli, biedru (parasti organizācijā)
- sagaidīt būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- mudžēt būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2)
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- pieplakt būt pazemam (parasti par celtnēm)
- līst būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem)
- untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
- iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
- dapasēt būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
- nezināt ne rīta, ne vakara būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (_parasti_ dzērumā)
- viedēt būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
- viedēties būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
- vīdēt būt redzamam, parasti neskaidri
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
- dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
- dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
- paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
- zmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- žmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- svilt būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē
- tvīkt būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē
- plosīties būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām)
- grandēt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
- grandīt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
- liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
- kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- durties degunā būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- mēslāties būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi)
- nozīmēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko)
- plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- vēdināt būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā
- mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
- šķaudīt būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
- nobeigties būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums
- mīlēt būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
- ļubīt būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā
- zināt būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija
- stīgāties būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi)
- padoties būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms
- šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
- variēt būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- samigloties būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm)
- paresnināt būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka
- skaut būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm)
- rēgoties būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas
- vērt būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei
- skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
- zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
- zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
- plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
- nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
- stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
- turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
- piemist būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību
- rotāt būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
- sviedrēt būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām)
- ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
- nošķirt būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu)
- zust būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts
- saistīt būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu
- rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
- žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
- iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
- zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
- zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
- velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
- staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
- plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
- saistīt būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem
- nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
- migt būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī)
- svilpt būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem)
- šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
- dārdēt būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
- grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
- samigloties būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla
- samiglot būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties
- murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- velt būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju)
- kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
- plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
- dārdēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- dūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- dunēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- rūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
- saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
- rādīt būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem
- samocīt būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu)
- raudzīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- skatīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- smieties būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm)
- smaidīt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm)
- smīnēt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
- prasīt būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu)
- sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
- rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
- urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
- spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
- izdalīt būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem
- dunēt būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- dūkt būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- rūkt būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
- plandēt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2)
- plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
- spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- nobirt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem
- nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
- mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
- sulot būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums
- sviest būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža
- notecēt būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
- sulot būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām
- pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
- tēloties būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā
- izklausīties būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu)
- būt uz pekām būt veselam (parasti pēc slimības)
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā)
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta)
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos)
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.)
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2)
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam
- vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi)
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī
- piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku)
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.)
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā)
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā)
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks)
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus)
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas)
- budavāt Būvēt (parasti koka celtni guļbūvē)
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu)
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus)
- uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru)
- protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda)
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums
- spundes caurums caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi
- rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
- ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu)
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā
- ledus halle celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums
- stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām
- CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF)
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri
- ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
- ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē
- dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā)
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to)
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko)
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu)
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai)
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
- bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem
- CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK)
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus)
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
- ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas)
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi)
- tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
- santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla)
- ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem)
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
- verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem)
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot
- nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu)
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru)
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem
- daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
- pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu
- apvilkt cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt
- žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
- žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
- ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
- iekost cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā
- rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
- taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
- samiegt cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem
- piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
- piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
- sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
- sakniebt cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti)
- sazīsties cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām)
- samiegt cieši saspiest (parasti delnā)
- samiegt cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas)
- (pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- ķerties cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām)
- izurbties cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot
- nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to)
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3)
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem)
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā)
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds)
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi
- akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
- stropols ciets mēsls, parasti zirga
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
- akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā)
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu)
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1)
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai)
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai)
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai)
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām)
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi)
- šarlatānisms cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana
- manekens cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai)
- pozitūra cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1)
- kultūra cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē)
- seja cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums
- levitācija cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī)
- literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots)
- loceklis cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte)
- sula cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
- krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi)
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās)
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu
- hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- leijerkastnieks cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs
- šviskstiņš cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā
- joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
- šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
- peckelis cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs
- pinkšis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- pinkšķis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
- palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
- nezinītis cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot
- nedarbnieks cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus
- dauzoņa cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4)
- jādalis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt
- kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
- ķaucis cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas
- lečītājs cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu
- audzēknis cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē
- puņķutapa cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks
- dūša cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā)
- dvēsele cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā)
- nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
- marodieris cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- pavadītājs cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu
- maišelnieks cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus
- marionete cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks
- izsūtāms cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
- zubrilka cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot)
- personība cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām
- linmatis cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem
- titāns cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- līderis cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās)
- nāvinieks cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ)
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- baņķieris cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod
- matainis cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati
- lielmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā)
- pahicefālis cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas
- mežinieks cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā
- pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
- netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
- gigants cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem
- milzis cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem
- krācējs cilvēks, kas (parasti miegā) krāc
- radioklausītājs cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus
- dublieris cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2)
- cīnītājs cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo
- kareivis cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs
- iedzīvotājs cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību)
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izspiedējs cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu)
- simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
- atklīdenis cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas
- bēglis cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas)
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu
- cirtējs cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
- bļorstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- bļurstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- blorstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- blurstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- kājāmstaigātājs cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- pēddzinis cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās)
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz
- brūveris cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu
- darītājs cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- sātībnieks cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā
- iereibis cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem
- sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
- vietraudzis cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
- mīkstrocis cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt
- privātskolotājs cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu)
- strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
- vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
- kovbojs cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos)
- kūdītājs cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- diktors cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu
- roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
- žagata cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot)
- zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
- sprediķotājs cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
- mīļotājs cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu)
- iznirelis cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli
- mijējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu)
- mietnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu
- spiegs cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks
- spēlmanis cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli
- renegāts cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem
- rentnieks cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību
- risaks cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet
- īgņa cilvēks, kas parasti ir īgns
- nagcepure cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- didaktiķis cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi)
- rakstītājs cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam)
- musinātājs cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks
- peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
- sūdzībkalis cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības
- pansionārs cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- laureāts cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju)
- strādnieks cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu
- plaušnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi)
- plaužnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks
- muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
- kūjenieks cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- šķielacis cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ)
- braucējs cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu)
- šeftinieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
- šeptnieks cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus
- šeftmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- šeptmanis cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs
- kaskadieris cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās)
- melnstrādnieks cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu
- kuģotājs cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
- šarlatāns cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks
- robinsons cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats
- oponents cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko
- pilots cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli
- nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- tradicionālists cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- seniors cilvēks, kura vecums ir salīdzinoši liels, parasti domāts cilvēks pensijas vecumā
- namīpašnieks cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, pētījot, iztaujājot iegūst (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veido (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu) kopumu
- dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
- vācējs cilvēks, kurš prasa un saņem (maksājumus), arī aicina dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- strādātgribētājs cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu
- teicējs cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem
- kāpēcītis cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- gājas kopa cilvēku grupa, kas parasti iziet kopā
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
- kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
- kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko)
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu)
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā
- šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam
- darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus)
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
- cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks)
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- otrais Cits (parasti cilvēks)
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem
- čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem)
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz
- iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī)
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni)
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi)
- daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai)
- sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu)
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu)
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1)
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
- posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
- humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
- paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
- dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi)
- paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
- aizkvēpt daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem)
- pieslēpt daļēji apslēpt (parasti kādu defektu)
- ieskicēt daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā)
- pasvētdiena daļēji brīva, parasti svētku, diena
- apkalināt daļēji nobarot (parasti tiek attiecināts uz cūkām)
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem)
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
- spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
- sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai)
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi
- priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās
- rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
- gaita darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi
- pretdarbība darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu)
- pretdarbs darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu)
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums
- iestrāde darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija)
- pārraide darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas)
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
- atdzimšana darbības atsākšana noteiktā sfērā, profesijā, parasti ar jaunu kvalitāti
- sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām)
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
- vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli)
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
- malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
- rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
- kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- dienests darbs (parasti valsts iestādē)
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- sezonas darbs darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā
- pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums)
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- šefte Darījumi (parasti tirdznieciski)
- šepte Darījumi, parasti tirdznieciski
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
- klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas
- strādāt darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
- pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
- kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
- miekšēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
- miekšķēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
- ēst ar ēšanu darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
- izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
- muļļāties darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
- rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
- blēņoties darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
- vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
- leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
- loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
- smaržoties darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem)
- badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
- ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
- teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
- sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
- stāstīt darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā
- sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- atklāt sevi darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot)
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas
- atmiņu hierarhijas pārvaldība datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- ierīces kontrolieris datora un tā ārējo ierīču komponents, kas veic datu pārraides vadības funkcijas, un parasti saista centrālo procesoru ar ievadizvades ierīcēm
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem
- apraides tīkls datoru tīkls (parasti lokālais tīkls), kurā izmantota apraide
- pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
- palīgierīce datu apstrādes sistēmas ierīce, kas nav pakļauta centrālā procesora vadībai un kas parasti izpilda palīgfunkcijas
- iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli
- relāciju modelis datu modelis, kurā dati organizēti, izmantojot savstarpējās attiecības, kas parasti atspoguļotas tabulas formā
- maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- datu šifrēšanas standarts datu šifrēšanas un atšifrēšanas standartizēta metode, ko parasti izmanto komercinformācijas pārsūtīšanai
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
- skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
- skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
- nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas)
- izlaisties punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
- sabaroties daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
- atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
- smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
- piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
- klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- bļerkšēt daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi)
- žadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
- žvadzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot
- kladzēt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
- kladzināt daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas)
- izarunāties daudz runāt, parasti negūstot atbildes
- sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
- pietērgāt daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē)
- pietaurēt daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē)
- vergot daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt
- saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties
- sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt
- saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt
- visas malas daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā)
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti
- ollraund Daudzpusīgs; vispusīgs (parasti par sportistu)
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes)
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
- lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
- izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
- pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus)
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē)
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes)
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos
- ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos
- ciemmaize Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos vai arī ko dod viesiem līdzi uz mājām
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām
- ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām
- uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris
- žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem)
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai)
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
- spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- rūgt dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm)
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā)
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
- mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem)
- samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem)
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu
- svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
- rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
- stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras)
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
- partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā)
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
- drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens)
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai
- slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
- šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1)
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus)
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli
- ļurumiņš dem. --> ļurums (parasti par bērnu)
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas
- rotacisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti "s") pārvēršanās par "r"
- černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma)
- hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis
- āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam
- šaka Detaļa, veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) zariem
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā)
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai)
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
- hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- cirkumflekss Diakritiska zīme (\~ vai \^), ar ko parasti apzīmē zilbes intonāciju
- dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu)
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos)
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos)
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu
- south- Dienvid-, parasti vietvārdos
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā)
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām)
- līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem)
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem)
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos)
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
- ievadlauks displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju; šī laukuma robežas parasti ir norādītas
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
- jocīgai Dīvaini, neparasti
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas)
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem
- diastāze Divu, parasti savstarpēji savienotu, daļu atvirzīšanās
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem)
- rejošs klepus dobjš, dziļš, parasti biežs, klepus
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem
- pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks)
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā)
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
- specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt
- aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu)
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai)
- smadzeņot Domāt (parasti intensīvi)
- minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- metopa Doriskā ordera frīzes daļa - plātne (ko parasti rotā ciļņi) starp triglifiem
- tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
- kroķīt dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi
- kruķīt dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi
- ganīt dot (ko pieprasītu, parasti naudu)
- dāvināt dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās)
- kukuļāt dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs
- veltīt dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim)
- atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
- dasasviesties dot dzīvniekam vairāk barības nekā parasti
- grūst dot ēst, dzert (parasti nevērīgi)
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu)
- saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu)
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri
- izmest līkumu doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- izlaist riņķi doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt)
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
- (pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2)
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību
- turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi)
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem)
- titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam
- padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā)
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem)
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām)
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt
- lumdīt Dresēt, apmācīt (parasti zirgu)
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- strahovka Drošinājums (parasti sportā)
- padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt
- joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas (0,3759 mm); to parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu)
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā)
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
- dubļainis Dubļains (parasti par ceļu)
- dubļāts Dubļains (parasti par ceļu)
- žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi)
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
- pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām)
- izdurt Durot iznīcināt (parasti augus)
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi
- izdurstīt Durstot iznīcināt (parasti augus)
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra)
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts)
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
- iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī)
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1)
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms
- burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta)
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu)
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu)
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
- mājdzemdības Dzemdības, kas norisinās mājas apstākļos, parasti vecmātes uzraudzībā
- izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā
- iedzanāt Dzenājot pieradināt skriet, rikšot (parasti jaunu zirgu)
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam)
- pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
- pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots)
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
- apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē)
- izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā)
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji
- čaukāt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
- maukt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
- pļumpēt Dzert (parasti daudz)
- trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā)
- ninnāt Dzert (parasti par bērnu)
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži)
- trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā)
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem)
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2)
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2)
- kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis; izcils kora kolektīvs
- iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi)
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju)
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju)
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
- lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt
- trallala Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā)
- trallalā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā)
- trallallā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā)
- fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis
- selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta
- dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā)
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa)
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku)
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
- ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert
- dzirkste Dzirkstele (parasti liela)
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai
- cīpsla Dzīsla (parasti gaļā)
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
- kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas)
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
- padzīve Dzīve (parasti baudu pilna); arī uzdzīve
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu
- balvans Dzīvnieka, parasti putna, izbāznis
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds
- baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu
- baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura
- baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem
- miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka
- kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām
- košķacis Dzīvnieks (parasti zirgs), kam balti acu āboli
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns)
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2)
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā
- polis Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir)
- dzīvnieku blīvums dzīvnieku (medījamo) skaits uz platības vienību (parasti 1000 ha)
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas
- ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- baušļāgs Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze
- baušlaks Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā)
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai)
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā)
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā)
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); noecēt
- cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā
- steiks Ēdiens - cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām
- barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
- pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
- pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
- rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā)
- mielināt Ēdināt, cienāt (parasti viesi); mielot
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus)
- stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā)
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
- mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam
- Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
- eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
- starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā)
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
- sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ)
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos)
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
- fasāde Ēkas ārējā siena, parasti ar galveno ieeju
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli
- pilotprojekts Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem)
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem)
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā)
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus
- šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi)
- šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga)
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde
- videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise
- publiskais tiešsaistes katalogs elektroniskā bibliotēku datu bāze, kam parasti var piekļūt, izmantojot datoru tīklu
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim)
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums
- pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā
- aizelsinēt Elšot aizskriet (parasti par suni)
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās)
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
- epidermīts Epidermas iekaisums, parasti kopā ar dermas iekaisumu
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām
- tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni
- aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā
- rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni
- ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti)
- žmurīt Ēst (parasti ātri, daudz)
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
- lopņīt Ēst (parasti daudz)
- čommāt Ēst (parasti nekārtīgi, viļājot pa muti)
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi)
- žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu)
- žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru)
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti
- vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
- čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei
- palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu
- višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī
- apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
- faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās)
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
- atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
- komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā)
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
- konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
- artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā
- datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu
- ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus)
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu)
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements
- vokalizēšanās Fonoloģisks process, kurā līdzskanis pārvēršas par vokāli (parasti - patskani) vai puspatskani
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos
- algoritmu valoda formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa
- (tikai) uz papīra formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais)
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju
- ietērps Formas tērps (parasti karavīram)
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu)
- ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
- ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls
- portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1)
- fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu)
- inversija fotoķīmisks process, kurā latento negatīvo fotoattēlu pārvērš pozitīvā, parasti diapozitīvā
- makrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūto uzņemšanas objektu attēlu mērogs parasti ir robežās no 1:10 līdz 10:1
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām
- pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
- klancis Gabals (ēdamā), parasti liels
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā)
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā)
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu)
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda)
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā)
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei)
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev)
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams)
- nogadīties Gadīties (parasti nejauši)
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
- tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm)
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā)
- dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes)
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm)
- uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
- gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru
- treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena
- guns Gaisma (parasti mākslīga)
- kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts)
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts)
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem)
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu)
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās)
- maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī)
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam)
- galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma)
- terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās
- bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai)
- gluda Galoda (parasti izkapts asināšanai)
- strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai)
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
- kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā)
- doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās
- centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā)
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā)
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs
- virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos)
- pamatkatalogs Galvenais failu katalogs, kurā reģistrēti visi parastie faili un to pirmā līmeņa apakškatalogi
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē)
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā)
- pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē
- pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā)
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām
- iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem
- pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma)
- šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem
- dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs)
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās
- ganumeita Gane (parasti pusaudze); ganu meita
- ganu meita gane (parasti pusaudze); ganumeita
- ganupuika Gans (parasti pusaudzis)
- ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis); ganuzēns
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai
- rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām)
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini
- tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
- tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai)
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
- sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā)
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai)
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
- šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam)
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu)
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem)
- atdzimšana garīga atjaunošanās, kļūšana možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem)
- dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
- elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
- zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu)
- luīze garš un tievs cilvēks (parasti sieviete)
- kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā)
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai)
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
- lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās)
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete)
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai)
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu)
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
- lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei)
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu)
- brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
- darīt Gatavot (parasti alu, vīnu)
- dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam)
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku)
- gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka)
- gaudāt Gaudot (parasti par suni, vilku)
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku)
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles)
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
- atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu)
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku)
- akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī)
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku)
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml)
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem)
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā)
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu)
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.)
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus
- paijāt Glāstīt (parasti bērnu)
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus)
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni)
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
- pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus)
- glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei)
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu)
- čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
- reklāmkarogs globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu)
- buhtēt Gludināt (parasti bikses)
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
- bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija
- meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās)
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
- gotēns Govs (parasti jauna)
- pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
- pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē
- vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts)
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2)
- skribinēties Grabināties (parasti par peli)
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku)
- grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
- grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi)
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību)
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2)
- kasīt Grābt (parasti sienu)
- kast Grābt (parasti sienu)
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā
- ieskaņas tituls grāmatas tituls, kas kompozicionāli atspoguļo grāmatas galveno domu – parasti ilustrācija vai attēls
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos)
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā)
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
- velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
- taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu)
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu)
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai)
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā
- pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas
- pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā
- mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā)
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus)
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā)
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai
- sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus)
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens)
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes)
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm)
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām)
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai)
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet
- dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi)
- sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu
- ķocis Grozs (parasti pīts)
- krumpa Grumba (parasti sejā)
- krušs Grumbulis, parasti koka virsmā
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli)
- slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā)
- kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus)
- nogruvums Grūstoša (parasti iežu) masa
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu)
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
- guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
- čučēt Gulēt (parasti par bērnu)
- čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu)
- nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi)
- šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni
- vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim
- pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra)
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā)
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem)
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā)
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa)
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā)
- masēt Gūt virsroku (parasti sportā)
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības
- uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
- dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā
- patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā)
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle
- mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums
- ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
- krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā
- hilotorakss Hila izplūdums krūšu dobumā, parasti krūšu limfvada bojājuma dēļ
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
- matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
- infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem)
- mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
- akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju
- pediņš Homoseksuālis (parasti pasīvais)
- peģiks Homoseksuālis (parasti pasīvais)
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu; datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā)
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā)
- apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai)
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām)
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko)
- sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi)
- iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
- uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa)
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos)
- sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi
- sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3)
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
- paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
- pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu)
- noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem
- ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu)
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
- iepurināt Iedzert (parasti degvīnu)
- iešaut Iedzert (parasti degvīnu)
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam)
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
- apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
- retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt)
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru)
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
- atvilkt dvašu (biežāk elpu) ieelpot (parasti dziļi)
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus)
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
- batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu)
- čemburs Iegarens, grumbuļains veidojums (parasti augiem)
- pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu)
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam)
- šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā
- iegrime iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai)
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas)
- demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai
- ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku)
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
- saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus)
- nolasīt iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem
- samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- ieņemt iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1)
- iekarāt iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām
- izdabūt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību
- izmaļīt iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt
- tikt iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību)
- painformēties iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju
- apsust iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ)
- nokačāt iegūt (parasti nelikumīgi) naudu
- ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
- nopelnīt iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā)
- izplukt iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem)
- izsust iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām
- pārkrāsoties iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā
- pārtikt iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba
- pagūt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- paspēt iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā)
- iznirt iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā
- saduzēt iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem)
- izkrist iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā)
- iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski)
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot)
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi)
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
- izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām)
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos)
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini)
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību)
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto)
- ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- kāda ādā būt iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli)
- iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti
- saldkāre Iekāre (parasti seksuāla)
- ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā)
- sakārot Iekārot, parasti ļoti
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti
- starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai
- melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs
- bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā)
- elektrostatiskā mašīna iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju)
- pulveraparāts iekārta, kura izsmidzina pretatspiešanās līdzekļus uz mitra novilkuma; parasti tiek uzstādīta iespiedmašīnas izvaddaļā; pulverizators
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku)
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku
- izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās)
- iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku)
- piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā
- iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā)
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
- pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet
- skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma
- iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši)
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā)
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā)
- iepļaut Iekost (parasti par cūkām, zirgiem)
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis)
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu)
- iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā)
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu)
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā)
- iedobt Iekrist (parasti par acīm)
- ķeska Iekšas (parasti zivīm); ķidas
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
- kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam)
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu)
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss
- ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem)
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem
- iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu)
- ielocis Ieloks (parasti upes vai meža)
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- pamiegt Iemiegt (parasti padusē)
- piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu)
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
- ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- noiet Ienirt (parasti dziļi)
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats
- ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1)
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu)
- shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos)
- ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā)
- aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem)
- šķerba Ieplīsums, sasprēgājums (ādā, parasti papēžos)
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu)
- ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu)
- iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces)
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru)
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā)
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
- zamaška Ieradums (parasti slikts)
- ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu
- šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā)
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu)
- atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā)
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi)
- paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju)
- ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
- stopkrāns ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos
- steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
- ciparanalogu pārveidotājs ierīce (parasti mikroshēma), kura ciparsignālu, kā n-bitu paralēlu vārdu, pārveido analogsignālā
- pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
- slazds ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai
- lamatas ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds
- nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
- bagāžnieks ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai
- nestuves ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki
- lampa ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu
- žalūzijas ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm)
- bruņurupucis ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas
- margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
- vēderaizsargs ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā)
- bremze ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs)
- karātavas ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu)
- ūdensskaitītājs ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā)
- liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
- sejsargs ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos)
- sejassargs ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs
- termostabiņš ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem
- klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli; izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai; dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai; spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
- bandura ierīce, aparāts (parasti nekvalitatīvs)
- kamera ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa
- zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
- šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
- rāvējs ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai
- tvērējs ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās
- stabilizators ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai
- sargs ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā)
- sūknis ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā
- racējs ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes
- vācele ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2)
- sakabe ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai)
- viedierīce ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas
- lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu
- spīles ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai
- iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm)
- uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem
- iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm)
- limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
- numurēts izdevums ierobežotas tirāžas iespieddarbs, kuram tiek piešķirts savs kārtas numurs; to parasti iespiež vai iezīmogo titullapā, norādot kopējo eksemplāru skaitu
- linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti
- iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību)
- izaicinājums ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris
- iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu)
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm)
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem)
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā)
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
- uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot
- iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
- ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
- ievērpt iesākt (parasti domu, sarunu)
- iestrāvot iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā)
- uzaurot iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1)
- uzbalsnīt iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt
- uzbangot iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot
- uzblāzmot iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot
- uzbrāzmot iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot
- uzbrāzt iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3)
- uzbrāzties iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties
- uzburzgulēt iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot
- uzburzguļot iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot
- iečarkstēties iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām)
- uzliesmot iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot
- uzdegties iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu
- iedēvēt iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt
- iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi)
- iedūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem)
- uzdzalkstīt iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt
- uzdzirksteļot iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot
- uzdzirkstēt iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt
- uzdzirkstēt iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt
- uzdzirkstīt iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt
- uzdzirkstīt iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt
- uzelsot iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot
- aizgailēties iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties
- iegailēties iesākt gailēt (parasti par oglēm); īsu brīdi gailēt
- uzgailēt iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt
- iegaudoties iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku)
- ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
- ierunāties iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem)
- uzliesmot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu
- uzgaismot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2)
- iegaismoties iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu
- uzkvēlot iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot
- uzlāsmot iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot
- uzlāsēt iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2
- uzlāsot iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2
- uzmargot iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot
- uzblāzmot iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt
- uzmirdzēt iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt
- uzmirdzēt iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt
- uzmirdzināt iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt
- uzmirgot iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot
- uzmutuļot iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot
- uzņirbēt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
- uzņirbt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
- uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
- uzplaiksnīties iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt
- uzplandīt iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties
- uzplandīties iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt
- uzplīvot iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot
- iepukstēties iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt
- iepulsēties iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt
- uzpulsēt iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt
- uzpūst iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst
- iegaudoties iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
- iekliegties iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
- iečakstināties iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem)
- ierēkties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
- ierieties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
- ierubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni)
- uzrūcināt iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt
- ierūkties iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu)
- uzsmakot iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot
- uzsmaržot iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot
- iedegties iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm
- uzliesmot iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu
- uzspīdēt iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt
- uzspīdināt iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt
- uzspīgot iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot
- uzspīguļot iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot
- uzplaiksnīt iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
- uzplaiksnīties iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
- uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
- uzlaistīties iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
- uzsprakstēt iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt
- uzsprakšēt iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt
- uzsprakšķēt iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt
- uzsprēgāt iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni)
- uzsprikstēt iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt
- uzspulgot iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot
- iespurgties iesākt spurgt (parasti par putniem)
- uzstarot iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot
- uzstarot iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot
- uzsvilpt iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt
- uzšalkot iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot
- uzšalkt iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt
- iešņākties iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem)
- uzšvirkstēt iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt
- uztarkšināt iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt
- uztarkšķināt iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt
- ietiepties iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās
- iestāt iesākt un turpināt (parasti darbību)
- aizamesties iesākt veidoties (parasti par augļiem)
- uzvilnīt iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt
- uzviļņot iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot
- uzvirmot iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot
- uzvirpuļot iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot
- uzvizēt iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt
- uzvizmot iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot
- uzvizuļot iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot
- uzzaigot iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot
- uzzalgot iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot
- uzzibēt iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt
- uzzibināt iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt
- uzzibsnīt iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt
- uzzibsnīt iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt
- uzzibšņot iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt
- uzzvīļot iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu)
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu)
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2)
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2)
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu)
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums
- strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā)
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga)
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- ievicot Iesist (parasti ar vicu)
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- iedunkot Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko)
- iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem
- sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā)
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem)
- ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot
- iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā)
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā)
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
- uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt)
- iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
- piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
- iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi)
- saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos)
- skrejlapa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs
- reklāmas lapiņa iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs; vienlape; skrejlapa
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju)
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
- saspītēt Iespītēt, parasti ļoti
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā)
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu)
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas
- sastigt Iestigt, parasti dziļi
- ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis)
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru
- vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā)
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē)
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē)
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi)
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus
- iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
- stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu)
- lauzīt kājas iet (parasti ar pūlēm)
- kātot Iet (parasti ātri)
- defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko)
- trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu)
- rast galu iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)
- ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem)
- iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms
- pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem)
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem)
- vicot Iet, skriet, parasti ātri
- stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem)
- leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm)
- veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku)
- kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai)
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5)
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
- spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības)
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti
- satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku)
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu)
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns)
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
- ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām)
- satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi
- satīt Ietīt, parasti pilnīgi
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem)
- aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu)
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu)
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos)
- ieborēt Ieurbt, parasti akmenī
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu)
- izlīdzināt kursu ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā)
- apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt)
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu)
- ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu)
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu)
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus)
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara
- atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā)
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
- apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm)
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās)
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem)
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem)
- iesviest Ievietot (parasti ar varu)
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā
- ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
- iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā)
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus)
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā)
- iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties
- ieguldīt ievietot priekšmetu (parasti horizontāli kaut kur iekšā)
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas)
- ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup)
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā)
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām)
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu)
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus)
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
- pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža)
- sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām
- saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis")
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs)
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
- nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
- izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
- klejot ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku)
- izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
- klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
- izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
- izcirsties ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu)
- knosīties ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski
- knotēties ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski
- knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
- sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
- nodurnavāt ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku)
- izvicot ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu)
- klīst ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1)
- saklaiņāt ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa
- klaiņot ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu
- atsačudīties ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi
- nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
- nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
- noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
- noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
- noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
- nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
- nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
- noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
- nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
- nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
- noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
- nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
- nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
- nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
- nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
- nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
- nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
- norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
- noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
- norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
- noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
- noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
- nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
- nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
- notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
- notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
- novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
- novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
- novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
- notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
- nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
- notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
- nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
- noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
- nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
- nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- izcilpoties ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi)
- izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
- izducināties ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu)
- nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
- nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
- izgaudoties ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- atsagavēties ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai
- pletēties ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus
- izgriezties ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā)
- atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
- izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
- atkliegt ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs
- nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
- atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
- lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
- izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- izalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu)
- izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
- izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
- nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
- izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
- izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
- izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
- izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
- notramdīt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- notrenkāt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
- noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
- nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
- izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
- atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
- izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
- atbrazdinēt ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem)
- izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
- izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
- atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
- izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
- nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
- notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
- atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
- atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
- izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
- izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
- izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
- izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
- sabraukt ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sajādināt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajādīt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajāt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saskrieties ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- valkāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus)
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- sastaigāties ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
- malties ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt
- ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus)
- karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
- izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām)
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli)
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē)
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu
- bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones
- riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu)
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam)
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām)
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem)
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
- kājene Informācija, kas teksta apstrādes vai lappušu izkārtojuma programmās atkārtojas (lappuses numurs, dokumenta vai izdevuma nosaukums u. c.) un ko parasti drukā izdevuma vai dokumenta lappuses beigās
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā
- painformēt Informēt (parasti īsi) un pabeigt informēt
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā
- aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām)
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu
- piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām)
- lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise
- darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa); arī darbadiena (1)
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā)
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā)
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai)
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa dalās), parasti tā, ka (tās) nogurst
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to)
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1)
- dzimumakts intīms process, parasti ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita
- urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%)
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
- bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā)
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem)
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes
- koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai)
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai)
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās)
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā)
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem
- sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
- savienojamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2)
- sadalāmība īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā)
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis)
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti)
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku)
- piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru
- dzīvība turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku)
- mēdz būt ir parasti, bieži
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14)
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2)
- palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3)
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu)
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko)
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai
- bomberu žakete īsa jaka, parasti no ādas
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
- lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes)
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi)
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko)
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko)
- noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- spaiks īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu)
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1)
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos)
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks
- pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem
- rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna)
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums
- bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm)
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms)
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā)
- dabūt cauri īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus)
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1)
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3)
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3)
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem)
- novilnīt īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu)
- novirmot īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu)
- nočakstināt īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem)
- nokladzināt īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- pazibēt īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām)
- noraustīt īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu)
- nomētāt īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas)
- pazibēt īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām
- uzblāzmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
- uzdzirkstēt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
- uzdzirkstīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
- uzstarot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
- uzmirdzēt īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
- pašķīst īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni)
- nospurgt īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem)
- pavīdēt īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
- pavīdēt īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam
- uzbārties īsu brīdi, parasti stipri, bārties
- uzrāties īsu brīdi, parasti stipri, rāties
- ietrīsēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu
- ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
- nodūdot īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem)
- nogaudoties īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku)
- noīdēt īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm)
- nopukstēt īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi)
- noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni
- noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem)
- norūkt īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem)
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas)
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem)
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu)
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu)
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2)
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem)
- noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem)
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem)
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties)
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu)
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā)
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu)
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi)
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām)
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām)
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām)
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot)
- izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām)
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
- piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti)
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni)
- kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu)
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā)
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā)
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā)
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta
- atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu
- izsvērt Izcelt (parasti ar sviru)
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā
- psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu)
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu
- emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā)
- uzcepināt Izcept (uz pannas, parasti ātri)
- izsēdēt Izciest sodu (parasti cietumā)
- izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs)
- izcilpāt Izcilpot (parasti par zaķi)
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā)
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1)
- talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē)
- noplintavāt Izcirst (krūmus, ciņus), parasti pļavā; veidot (līdumu) pļavā
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas)
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem)
- izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem)
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām)
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām)
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu)
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm)
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem)
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2)
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu)
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm)
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam
- iššolduot Izdangāt (parasti ziemas ceļu)
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns)
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama)
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam)
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot)
- palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras)
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
- mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā)
- izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu)
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot)
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.)
- izlaist Izdot (3); publicēt; nodot (parasti iespieddarbu) lasītāju rīcībā
- izlikt Izdot (naudu); aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā
- izlaist Izdot (parasti viegli) naudu
- patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet)
- palaist Izdot, nodzīvot (parasti visu naudu)
- izmantot izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus)
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
- izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
- izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu)
- nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu
- izvilkt Izdzert (parasti trauku)
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu)
- izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites)
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- izleksēt Izēst (parasti ko šķidru)
- izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.)
- izklesēt Izēst (parasti par cūkām)
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu)
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem)
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi)
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē
- sagrambāt Izgrambāt, parasti stipri
- izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām)
- izskribināt Izgrauzt (parasti par peli)
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet
- izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu)
- brucināties Izģērbties, parasti līdz apakšveļai
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem)
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā
- izšiverēties Izieties, izstaigāties (pa vairākām vietām), parasti ko kārtojot, gādājot u. tml.
- pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu)
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi)
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu)
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams)
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem)
- poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli
- koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī)
- izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī)
- izskrāpēt Izkasīt (parasti matus)
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu)
- izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
- izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās)
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs
- grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas
- iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses
- izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti)
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu)
- pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu)
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi)
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
- izkūņoties Izkļūt (parasti ar grūtībām)
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma)
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas)
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus
- izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem)
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas
- iziet cauri grāmatai izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem)
- salept Izlept, parasti ļoti
- izlidāt Izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti)
- izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu)
- salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma)
- izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu)
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur)
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot)
- noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt)
- pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā)
- izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem
- izkulcinēt Izmaisīt (parasti miltus iejavā, arī iejavu)
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2)
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt
- patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā
- ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru)
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to)
- izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu)
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms
- nanoizmērs Izmērs, kas mērāms nanometros, parasti līdz 100 nm
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums
- arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu
- izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku)
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu)
- izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus)
- izbarot Izmitināt (parasti mājlopus)
- aizmēzt Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā)
- samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā
- izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi)
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas)
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija
- sedormids Izopropilalilacetilurina viela, ko parasti lieto tabletēs pa 0,25 g nomierināšanai, arī iemigšanai
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā)
- liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā)
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā)
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā)
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu)
- izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā
- izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus)
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm)
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām
- izskanēt Izpausties (parasti runā)
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
- atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju)
- dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
- dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā)
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi
- attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām)
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- izmeklēt izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus)
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā)
- iestudējums izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums)
- sijāt Izplatīt (parasti gaismu)
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas)
- ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu; smaržot
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu); izplatīt (skaņas, smaržas)
- vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu
- vēdināt Izplatīt (smaržu) - parasti par gaisa plūsmu
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
- tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu)
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu)
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu)
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu)
- sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu)
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.)
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu)
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu)
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu)
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu)
- nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu
- spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu)
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām)
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā)
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā
- spunde Izplīsums, pilnīgs izdilums, parasti apģērbā, apavos
- izcīkāties Izplūkties (parasti par gaiļiem)
- izcīpāties Izplūkties (parasti par gaiļiem)
- izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi)
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem)
- laist tautās izprecināt (meitu, māsu), parasti, aizlaižot prom no mājām
- izdot par sievu izprecināt (parasti meitu)
- izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu)
- izdot Izprecināt (parasti meitu)
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti
- liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
- sakairināt izraisīt (ēstgribu), parasti stipri
- sakārdināt izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt)
- ieliet izraisīt (parasti jūtas)
- uzbudināt izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2)
- pieliet sirdi (arī dvēseli) izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli
- kvēlināt izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu)
- pamodināt izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3)
- nošmucināt izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā), parasti ar karstu šķidrumu, tvaiku
- eiforizēt izraisīt eiforiju (parasti par vielām)
- rūpēt izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām)
- krist izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- kairināt izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu)
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām)
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- kutināt pakrūti izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- spiest izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli
- sadrošināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
- sadūšoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
- samundrināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu
- sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
- izplaucēt izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu)
- kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- kutināt pakrūti izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu)
- sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu)
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm)
- nostāties (acu) priekšā izraisīties psihē (parasti par priekšstatu)
- iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli)
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam
- sašļurgāt izrakņāt (parasti par ēdienu)
- sarakņāt Izrakņāt, parasti ļoti
- norakt Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi)
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu)
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu)
- izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
- izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti)
- izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi)
- uzpuškot Izrotāt, izpušķot (parasti kapu ar ziediem)
- izpentarēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri)
- izpenterēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri)
- izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- izpentarēties Izrunāties (parasti neskaidri)
- izpenterēties Izrunāties (parasti neskaidri)
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas)
- montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu)
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
- skic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi; skic
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu)
- tīš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu)
- skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju
- tillu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā
- tīlu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā
- tila izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tilbi izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tili izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā aprakstot kādu procesu
- tilu izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, aprakstot kādu procesu
- tilli izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, piemēram, šūpojot bērnu uz ceļiem
- tilam izsauksmes vārds, ko parasti izmato savienojumā ar "buku" un atkārtojumā, aprakstot kādu procesu
- cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt
- cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai
- aču izsauksmes vārds, parasti atkārtojumā, lieto, lai pievērstu uzmanību
- avui Izsauksmes vārds, parasti sāpēs, pārdzīvojumā
- avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu)
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu)
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust
- izpļekāt Izsist (ar pletni, parasti mušas)
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
- izdiebt Izskriet (parasti ātri)
- izļipot Izskriet (parasti par zaķi); izļinkāt
- izļinkāt Izskriet (parasti par zaķi); izļipot
- noslaukt Izslaukt (parasti daļu piena)
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu)
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos)
- izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām)
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu)
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē)
- sabužināties Izspurt (parasti par matiem)
- izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem)
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu)
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.)
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem
- šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām)
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi)
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles
- bomela Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomele Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomēlis Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomels Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomeļš Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomila Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomile Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomilis Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomilla Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums
- bomils Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai)
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala
- izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus)
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma
- izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām
- izasviesties Izšūpoties, parasti ļoti augstu
- izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli)
- sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu)
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu)
- klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā)
- izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot)
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu)
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas
- nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā
- pieteikties pie vārda izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē)
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko)
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi)
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos)
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti)
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti
- sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu
- sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu; sabārt
- ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1)
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam)
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu; arī sapņot
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
- izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi)
- izsviest Iztērēt (parasti naudu)
- maizes kumoss iztika, pārtika (parasti pieticīga)
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā)
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku
- izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
- skatījums iztirzājums, arī vērtējums, kura parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml.; arī viedoklis
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku)
- iznešanās Izturēšanās (parasti lepna, iznesīga)
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā)
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku)
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā)
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos)
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas
- piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu)
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
- piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem)
- izgrebt izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē)
- sakļaut izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2)
- pafakturēt izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla
- padziļināt izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti
- uzpost izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet
- individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
- salikt izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot
- savagot izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
- nostrādāt izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi
- izskaistināt izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu)
- sacaurumot izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos)
- sastādīt izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus
- izlepīt izveidot (priekšmetu, parasti no māla)
- sabiedroties izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai
- saskrullēt izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas)
- uzpufēt izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā)
- izvārškāt izveidot nošuvi, parasti ar rupjāku diegu, arī ar citas krāsas diegu
- savilkt izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās
- saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām)
- uzposties izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet
- saziedēt izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem)
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli)
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu)
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā)
- sasprogāt Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā)
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā)
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.)
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu)
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
- sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām)
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo)
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā
- pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem)
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības)
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna
- izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus)
- izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu
- izņemt Izvilkt (parasti roku)
- izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi)
- izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare
- zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā)
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko)
- celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā)
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu)
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem)
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu)
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem
- izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē)
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu)
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
- iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu)
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
- izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā)
- izvitēt Izžāvēt (parasti gaļas izstrādājumus)
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus)
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- vamzis Jaka (parasti bieza)
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu
- Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem)
- izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu)
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1)
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums)
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.)
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu)
- podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā)
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
- bērnu izdzīvošana jaundzimušo kohortas dzīvotspēja (parasti līdz 5 gadu vecumam)
- jaunietis jauni cilvēki, parasti jaunāki par 21 gadu (var ietvert personas līdz 25 gadu vecumam)
- jauneklis jauns (parasti neprecējies) vīrietis
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
- večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
- supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
- Kas vainas Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la"
- vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
- vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt
- perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce
- gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda)
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda)
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- žļugt Jukt (parasti par slapjiem, izmirkušiem apaviem)
- pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli
- jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu)
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
- parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
- dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā)
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi)
- zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas)
- rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1)
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem
- sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai)
- rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- atbalsts kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni)
- mūsējs kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis
- ziņošana kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā
- puķu valoda kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- pazole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim)
- zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
- ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
- starpkārta kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa
- preprints kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas
- runa kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- tīkls kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu
- atpazīšana kāda vai kaut kā identificēšana pēc kādām pazīmēm (parasti starp līdzīgiem)
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums
- šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars
- postenis kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids
- apoloģēts kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā)
- šķirties kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- tehniķis kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē
- konvertācija kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam)
- tāfele kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā
- pamatkurss kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē)
- izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to)
- maizpelnis kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs
- mirga kāds, kurš parasti ir piedzēries
- rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
- padirsināt kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem)
- nostāvēt kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī)
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem)
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā)
- plikucis Kails (parasti mazs) bērns
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā)
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni)
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
- pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
- trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta)
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki)
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
- kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās)
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos
- kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- meita Kalpone (parasti neprecējusies)
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs
- kalpa vīrs kalps (parasti precējies)
- monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
- mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
- mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
- mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks
- puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus
- sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
- iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini)
- sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs)
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā)
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
- komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
- komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem
- novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.)
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus)
- līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā
- installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos
- kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā
- kāpiķis Kāpelētājs (3) (parasti par lāci)
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu)
- ieguldījums Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā)
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
- uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt
- kāpenes Kāpnes (parasti pārnēsājamas)
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie
- skāpt Kāpt (parasti mudinot zirgu)
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem
- kāpe Kāpurs (parasti uz kāpostu lapām)
- dzegušspļaudekļi Kāpuru kūniņa augu (parasti rasaskrēsliņu) lapās
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija
- flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs
- Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē
- operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
- sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1)
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā)
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda)
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai)
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā)
- šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām)
- kauss Karote smelšanai (parasti liela)
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās
- sust Karst (parasti par cilvēkiem)
- tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
- trumpot Kāršu spēlē - izspēlēt, parasti vairākus, trumpjus
- liekacis Kāršu spēlē lieka kārts, parasti no divnieka līdz sešiniekam vai astotniekam, kas dažās spēlēs nav vajadzīgi
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai
- sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību)
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu)
- piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu); piekārtot (1)
- pape Kartons (parasti biezs)
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu)
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā)
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes)
- posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā)
- karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts)
- kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts)
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
- cita lieta kas citāds, savādāks (parasti labāks)
- gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
- skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu)
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā
- izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2)
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku)
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai
- strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus
- urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai)
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
- uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā)
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu)
- punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs)
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
- ikviens Katrs (parasti cilvēks)
- piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu)
- krāsmatas Kaudze (parasti akmeņu)
- izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem)
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu)
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts)
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
- kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes)
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- liedēt Kausēt kopā (parasti metālus)
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns
- pieminēšana kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- maz kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā
- daudz kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
- ekstras kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
- miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude
- stiept (arī vilkt) laiku garumā kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta)
- atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām)
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai
- krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem)
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai
- dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā
- ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga)
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- denderēt Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku)
- kadakavāt Klaiņot (parasti par piedzērušu)
- vanterēt Klaiņot; staigāt (parasti bez noteikta mērķa)
- šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu)
- kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma)
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā)
- tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu)
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi
- rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu)
- mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem)
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī
- kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas
- tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši
- tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.)
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu
- klapēties Klauvēt (parasti ilgstoši)
- klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru)
- mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm
- sievaskleita Kleita, ko jaunā sieva velk (parasti nākamajā dienā) pēc laulībām
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu)
- šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli)
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
- plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa)
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
- dalītā kloķvārpsta kloķvārpsta, kas sastāv no atsevišķām daļām, kuras savā starpā ir sapresētas; parasti lieto viencilindra divtaktu motoriem
- kultūras pils kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā)
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī)
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis)
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
- lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu)
- lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu)
- švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī)
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi)
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta
- sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu)
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām)
- saklešķēt kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
- apsirmot kļūt (parasti mazliet) sirmam
- rimties kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku
- sabiezēt kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu)
- izacot kļūt acainam (1) - parasti par maizi
- mosties kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu)
- pamosties kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu)
- saspringt kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli)
- nodilt kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu)
- asināties kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu)
- slieties kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem)
- uzbiezēt kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu)
- tumēties kļūt biezam (parasti par miltu ēdienu)
- aizzilēt kļūt blāvam, nespodram, parasti - zilam
- izdubt kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu)
- pārvērsties kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- pārvērsties kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi)
- pārvērsties kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
- sažuburot kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā)
- sažuburoties kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā)
- samezgloties kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu)
- piedugt kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam
- apkurlt kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku)
- izslīgt kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem
- pārsakļauties kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot)
- aplīkt kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru)
- iesvilt kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu)
- sabiezēt kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- raukties kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu)
- palept kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu)
- mizēt kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu
- nomizoties kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem)
- nomizot kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties
- sausēt kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- piekarst kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi)
- pierimt kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu)
- rimt kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu
- pieklust kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni)
- pakrēslot kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta)
- pakuplot kļūt kuplākam (parasti par augiem)
- uzlaboties kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- piepūsties kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi
- pūsties kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi
- briest kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- nolukt kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm)
- nobālēt kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju)
- izlept kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu)
- nodzist kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6)
- izblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- izblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- nokaist kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt
- izgaismoties kļūt ļoti skaidram (parasti par domu)
- pārslapt kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega)
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku)
- nokalst kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu)
- pierimt kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- nobālēt kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu)
- rauties kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu
- pabriest kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- apvilgt kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses)
- iesarkt kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām)
- izrimt kļūt mierīgam, nomierināties (parasti ko gaidot)
- piesmadzēt kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā)
- piesmagt kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā)
- atvilgt kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu)
- nobīties kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama)
- burzīties kļūt negludam (parasti par audumu)
- sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
- pārakmeņot kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem
- pārakmeņoties kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem
- paspēlēt kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās)
- pārblīst kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- pārblīzt kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- pieriest kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem
- blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- izsaldēties kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu)
- izžūt kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku)
- pieplakt kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni
- nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
- pajukt kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā
- kārtot kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju)
- kārtāt kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju)
- parādīties kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas)
- paresnināties kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem)
- pietvīkt kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem)
- mirkt kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku)
- mirkt kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- rosināties kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām)
- apspurt kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu)
- iecirsties kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties
- samākties kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem)
- piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
- nolaist kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem)
- sagulsnēties kļūt tādam, kam ii, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums
- nomākties kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- pārputekļoties kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru)
- mākties kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju)
- uzkumpt kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem)
- piepūsties kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem)
- samākties kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- sasieties kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko)
- sarast kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem
- sazilēt kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu)
- sarast kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu)
- plakt kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām
- kailot kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem)
- piedegt kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku)
- vērt kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi)
- smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
- sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
- saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
- sakristies kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ)
- stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- sadegt kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt
- saskābt kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs
- savīst kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- saplakt kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija
- atšķīst kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi)
- rezonēt kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu)
- reibt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā)
- skurbt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1)
- saglumēt kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- klāties kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela)
- sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- pajukt kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu)
- satumst kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi)
- pazaudēt balsi kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju)
- padzist kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem)
- sažņaugties kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām)
- aptumšoties kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- aptumst kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju)
- saspringt kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.)
- svilt kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām)
- samilzt kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm); palielināties apjoma, parasti ievērojami (par mākoņiem)
- sabiezēt kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu)
- noslīdēt kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni
- sarētoties kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot
- sarētot kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties
- sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.)
- sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
- saputot kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi)
- rētoties kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu)
- pieplūst kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža)
- pietvaikot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku)
- pietvanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
- pietvanot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
- piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
- uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- sadzīt kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu)
- sapārsloties kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot
- sapārslot kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties
- slieties kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu)
- taukoties kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu)
- treknēt kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem)
- iedegt kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros)
- uzplūst kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
- uzvirmot kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam
- aprimt kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām)
- rimt kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- rist kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1)
- izvēst kļūt vēsam (parasti par telpu)
- izdēdēt kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
- izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
- izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku
- izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem)
- nokārtāt kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju)
- nokristies kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokrist (6)
- nokrist kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokristies (2)
- nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- spītēties kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu)
- sacelties cenā kļūt, parasti ievērojami, dārgākam
- sazaroties kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3)
- sazarot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3)
- sakuplot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam
- sadilt kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu)
- sarauties kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu)
- saplakt kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
- sakuplot kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
- saļimt kļūt, parasti loti, ļenganam (par ķermeņa daļām)
- saspurāties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
- saspuroties kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam
- nocietēt kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu)
- nocietēt kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- saerroties kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties
- sakāpt kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli)
- savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- sakuplot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu)
- samiegoties kļūt, parasti ļoti, miegainam
- sačākstēt kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt
- sasmagt kļūt, parasti ļoti, nomāktam
- sablīst kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- sablīzt kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- sasārtoties kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām)
- sasārtot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām); sasārtoties
- satraukties kļūt, parasti ļoti, satrauktam
- sakalst kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.)
- sažūt kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.)
- sasīkstēt kļūt, parasti ļoti, sīkstam
- saskumdināties kļūt, parasti ļoti, skumjam
- sagrabēt kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku)
- sasmagt kļūt, parasti ļoti, smagam
- sasmirdēt kļūt, parasti ļoti, smirdīgam
- saspringt kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3)
- nocietēt kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām)
- sacirsties kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties
- saplakt kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- sašļukt kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sadilt kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus
- savārgt kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt
- sanīkt kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt (1); arī saslimt
- salēkšķēt kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram
- sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
- saburbēt kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt
- samitrot kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram
- savilgt kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam
- saslapt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
- samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- sazilēt kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam
- vilgt kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam
- vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- sarkt kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām)
- sadrūmt kļūt, parasti pēkšņi, drūmam
- satumst kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties
- sarosīties kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām)
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
- salepoties kļūt, parasti pēkšņi, lepnam
- samulst kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
- sanervozēties kļūt, parasti pēkšņi, nervozam
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem)
- saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem)
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sapīkt kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam
- sarūgtināties kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam
- saspītēties kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam
- saīgt kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas
- sabiezēt kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu)
- sabrūnēt kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā
- sabrūnēt kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu
- sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu
- sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
- sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
- saplūst kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ
- salīkt kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- saliekties kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt
- samelnēt kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam
- samelnēt kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst
- samelnot kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt
- satumst kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu)
- satumst kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem)
- sakaist kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- sasilt kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- saspringt kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam; sasprindzināties (2)
- sasāpēt kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu)
- sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- sačervelēties kļūt, parasti viscaur, červeļainam
- sačokuroties kļūt, parasti viscaur, čokurainam
- saglīzdēt kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi)
- saglumēt kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot
- sagļotēt kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- sagļotot kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- saspurāties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- saspuroties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- sakrevēt kļūt, parasti viscaur, kreveļainam
- sarepēt kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu)
- saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
- saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
- saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- sakalst kļūt, parasti viscaur, sausam
- sačaukstēt kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
- pieknābāt Knābājot piepildīt (parasti gūžu)
- saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi
- saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi
- sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām)
- sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi
- negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi
- krija Koka (parasti liepas) miza
- koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā)
- klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- dandals Koka runga pašaizsardzībai, parasti 4-8 pēdas gara
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai)
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
- vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā
- peļcs Kokmateriāla šķautne (parasti durvju dēļiem, logu rāmjiem, mēbelēm)
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās); balsteņi
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī)
- čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
- vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- pīsa Koku, krūmu puduris (parasti purvā)
- pīss Koku, krūmu puduris (parasti purvā)
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū
- gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains)
- bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas)
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
- vīveļvaina Kolikas (parasti zirgiem, cūkām); vīveles
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā
- stallis komanda (parasti profesionālajā sportā)
- blice Komanda (parasti sportā)
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes
- koments Komentārs (parasti interneta portālā)
- konglomerāts Komercuzņēmumu apvienību veids, kas izveidojies pēc kapitālu apvienošanas; parasti sastāv no mātesuzņēmuma, kas kontrolē meitasuzņēmumus
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu)
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu)
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai)
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai
- sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram)
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu
- konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
- konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
- sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē)
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā)
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
- konstablis Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā)
- konstabls Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā)
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei
- lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs)
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris
- zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpās (parasti dzīvot)
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.)
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības
- adrešu kopne kopne vai tās daļa, kas izdalīta datora atmiņas vai ievadizvades pieslēgvietas adrešu pārraidei; parasti vadu skaits kopnē ir vienāds ar maksimālo pieļaujamo pozīciju skaitu adresē
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene
- viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros); kora diriģenta palīgs
- koraļļu polipi koraļļpolipi - zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas)
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai
- astronauts Kosmonauts (parasti runā par amerikāņu astronautiem)
- ķert Kost (kādam) - parasti par suni
- sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3)
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda)
- bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem
- daidžests krājums, kas ietver interesantākos rakstus no citiem izdevumiem (parasti saīsinātā formā, no žurnāliem un avīzēm); kopsavilkums
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam)
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
- humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV)
- īpatkrāsa Krāsa, ko parasti drukā ar vienas krāsas tinti
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai)
- graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
- blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
- blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam)
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos)
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa)
- likt kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot)
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām)
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
- čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
- gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
- štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus)
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru)
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
- izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus)
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis)
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī)
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
- kreimot Krejot (parasti ar karoti)
- krēmsiers Krēmveida siers, ko parasti gatavo no biezpiena
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo
- lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji)
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons)
- sarafāns krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām
- katorga Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos)
- krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
- drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā)
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta)
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu)
- topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga
- stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga)
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus)
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti)
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam)
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem
- cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
- samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
- spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
- tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
- dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
- tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
- strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
- ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
- maizes kule kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai
- ciema kule kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle
- nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu)
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās)
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru
- kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām)
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai
- kumeļāda Kumeļa āda (parasti kažokāda)
- kumelēns Kumeļš (parasti jauns, mazs)
- dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju
- gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums
- sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes)
- pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm)
- pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai
- krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē)
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai
- izkurināt Kurinot izlielot (parasti malku)
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts
- kurmjāda Kurmja āda (parasti kažokāda)
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas)
- zābacnieks Kurpnieks, kas (parasti) gatavo zābakus
- burmistrs Kuršu ķoniņu ciema vecākais, līdz 19. gs. šo amatu mantoja vienas dzimtas ietvaros, 19. gs. ievēlēja ciema iedzīvotāji, bet parasti par to kļuva iepriekšējā dēls
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās
- kalathos Kurvjveida antīkā kapitela pamatforma, ko parasti izdaiļoja ar akantiem
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
- krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
- švunkāties Kustēties (parasti ritmiski, no vienas puses uz otru); šūpoties, līgoties
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem)
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties
- drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem)
- drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem)
- šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi)
- luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni)
- urināt Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm)
- urināties Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm)
- kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni)
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma)
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma)
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas
- šaustīt Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem; šaustīt (2)
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai
- žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu
- gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem)
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem)
- starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem); arī vieta, no kurienes sāk kustību
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība
- jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis)
- tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem)
- līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos)
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības
- luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni)
- žļanckāt Kustināt, kratīt (trauku ar šķidrumu) parasti tā, ka šļakstas
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu)
- kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu)
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu)
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu)
- nokust Kūstot pārvērsties par šķidrumu un (parasti) aizplūst, iesūkties kur
- sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi
- nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu
- nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2)
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem)
- laidars Kūts (parasti liela)
- asistentbibliotekārs Kvalificēts bibliotekārs, kas parasti strādā kopā ar pieredzējušāku darbinieku
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
- kveldēt Kvēlot (parasti par oglēm)
- ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim)
- klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem
- utu ķemme ķemme ar cieši vienu pie otra novietotiem zariem (parasti utu izķemmēšanai)
- pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko)
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt
- smečkāties Ķēpāties (parasti par ēdienu)
- smulēties Ķēpāties (parasti par ēdienu)
- karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
- kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids
- vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite
- henoze Ķermeņa daļu savienošanās, kuras parasti ir šķirtas, piem., plakstiņu aizvēršanās
- augums ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam); ķermeņa augstums
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis
- blusoties Ķert blusas (parasti par dzīvniekiem)
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli)
- dzenāties Ķert, tvarstīt citam citu (parasti rotaļājoties); dzenāt citam citu
- ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet)
- peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos)
- topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija
- kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils)
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- rezekcija Ķirurģiska (parasti orgāna daļas) atdalīšana
- bullektomija Ķirurģiska bullas izņemšana, parasti bullozās ernfizēmas gadījumā, lai uzlabotu plaušu funkcijas
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- hemangioma Labdabīgs asinsvadu audzējs, parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem
- kā līnis labi barots, brangs (parasti zirgs vai govs)
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt
- kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
- izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu)
- redzams Labi uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm)
- cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
- pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti)
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši)
- žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas)
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
- izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā
- kļaustīt Labot (parasti mēbeli, ierīci)
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu
- spalvains labs, vērtīgs (parasti par ideju, domu)
- labskaņa Labskanība (parasti valodai)
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem
- pagoda Labvēlīgi laikapstākļi (parasti bez lietus)
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda)
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1)
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām
- maiņsprieguma avots laikā periodiski (parasti sinusoidāli) mainīga sprieguma elektriskās enerģijas avots
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē
- pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus
- starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem
- lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās
- cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli
- leģislatūras periods laikposms, kurā darbojas likumdevēja institūcija (parasti kapitālistiskajās valstis)
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime
- pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas
- brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- veļu laiks laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums
- brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis
- launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
- palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
- slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
- veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai)
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa; šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi
- iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā)
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem)
- izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas)
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu)
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
- sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
- laiviņa Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure
- laiveņa Laiviņveida, parasti formas tērpa, cepure
- uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem
- politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
- mētras Lakstaugi, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša
- jukš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā
- jūkš Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā
- jukšu Lakstojoties lēkājot lietots izsauciens, parasti atkārtojumā
- galda lampa lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda
- klepča lamuvārds, parasti savienojumā "sūdu klepča"
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus)
- verso lappuse, parasti pārnumura, grāmatas atvēruma kreisajā pusē
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā
- lapsāda Lapsas āda (parasti kažokāda)
- lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm
- lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis
- atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei
- lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam)
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt
- lašņāt Lasīt 2, atlasīt, izlasīt 2(2); vākt, ņemt u. tml. (parasti meklējot)
- vurinēt Lasīt, arī meklēt (barību) - parasti par dzīvniekiem
- vurinēties Lasīt, meklēt barību (parasti par dzīvniekiem)
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1)
- knībāt Lasīt, vākt kopā ko mazu, sīku (parasti ogas)
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- mērlata Lata, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam
- pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem
- skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
- rugājs Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas; arī rudzaine, rudzājs (2)
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs)
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā)
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā
- morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā)
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu
- vegda Lauznis (parasti āliņģu ciršanai); verga
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā)
- salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza; ledi
- gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā)
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt)
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku)
- pieliet Lejot piepildīt (parasti trauku)
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to)
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma
- spriņģot Lēkāt, arī skraidīt (parasti par dzīvniekiem)
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība
- nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt
- lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas)
- līkot Lēkt uz sāniem, ar līkumiem (parasti par zaķa lēcieniem)
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna
- lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet
- vaķēns Lempis (parasti par mazu, apaļīgu kucēnu)
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika
- atgrimt lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī
- pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kājās, arī sēdus)
- atslīgt Lēni atgulties (parasti no sēdus stāvokļa)
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
- čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu)
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu
- līst Lēni parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu
- klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā)
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā)
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē)
- konfitēt Lēni sutināt (parasti pīli vai zosi) savos taukos
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem
- čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā)
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
- rāpties lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem
- iesvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā)
- svempt lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet
- izsvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli izkļūt
- svempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties
- nosvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties
- pārsvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- piesvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties
- piesvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- uzsvempties lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties; arī uzcelties
- noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
- uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
- slīgt lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu)
- kokšināt lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt
- izpeldēt lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties
- lāsot lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- mīstīties lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu)
- šlaupe Lente (parasti dekoratīvi sasieta)
- šleife Lente (parasti dekoratīvi sasieta)
- patronlente Lente ar iedaļām patronu ievietošanai (parasti ložmetējiem)
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējams (kas izveidots ar šādu saiti)
- peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni)
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā)
- strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
- iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā)
- sānsvere Lidaparāta, kuģa vai sauszemes transportlīdzekļa svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim)
- kuģis Lidaparāts (parasti liels)
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
- planēt Lidināties (parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma)
- lipinēt Lidināties (parasti par kukaiņiem)
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem)
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
- nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties
- skrējiens lidojums – parasti par putniem un kukaiņiem
- peldēt Lidot (parasti lēni) - parasti par putniem
- laisties Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- būt spārnos lidot (parasti par putniem)
- iet Lidot (parasti prom) - par putniem
- nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- nākt Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem)
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem)
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani
- šķīst Lidot, parasti uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm)
- slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos)
- plintauka Līdums (parasti ielejā, kur iekopj, izveido pļavu)
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
- instruments līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai
- mērdēklis Līdzeklis (parasti viela) nonāvēšanai
- saistlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- diegveida Līdzīgs diegam (parasti tievs, smalks)
- strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām
- iedzimt Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības
- svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence
- garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh"
- galvenais pols līdzstrāvas mašīnas magnētvada posms, uz kura parasti novietots tinums galvenās magnētiskās plūsmas iegūšanai
- līdzīgs līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji)
- noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā); apliecināt (kādu faktu)
- paliecināt Liecinot apstiprināt, parasti tiesā
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru)
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā)
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko)
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā)
- noliekt Liecot pavērst ar galu uz leju, līdz zemei (parasti augu, tā daļu)
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
- atliekt Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu)
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ)
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam)
- viška Liekšķere (parasti ar īsu kātu)
- šķirt Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm; kārtojot (matus), veidot (celiņu tajos)
- kārt Liekt (ko) uz leju (parasti par augiem)
- sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi)
- sliekties Liekties (parasti kam pāri)
- krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām)
- šķirties Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām)
- rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos
- kataklizma liela (parasti dabas) katastrofa; katastrofālas pārmaiņas
- vāls liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis (1)
- pavārnīca liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai
- kaudze liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu
- ižbāns liela alus vai piena krūze, parasti ar osu
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- barkass liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai, airu skaits no 14 līdz 22)
- kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā)
- kartons liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem
- baltkvēle liela intensitāte (parasti kādam pārdzīvojumam)
- plods liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem)
- blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
- librets liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus
- ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
- grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā)
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai)
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā)
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri
- lieldators Lielas jaudas un ātrdarbības dators, kuru kāds lietotājs (organizācija vai tās struktūrvienība) parasti izmanto par galveno datoru savu problēmu risināšanai
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem)
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase
- lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis)
- pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem
- vēršāda Liellopu āda (parasti apstrādāta)
- pits liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku
- pulks liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā)
- pūlis liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums; bars
- vilnis liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma
- levenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
- lēvenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
- lērums liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums
- mākulis liels (kustīgu, parasti lidojošu, dzīvnieku) kopums
- lānis liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls
- lāns liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls
- daudzi liels (parasti cilvēku) skaits
- pulki liels (parasti cilvēku) skaits
- varza liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums
- balons liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai)
- lietus liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša
- ķuza liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu)
- gūzma liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu)
- tēvainis liels dzīvnieks (parasti tēviņš)
- kubls liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku
- megakuģis liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai
- avilis liels kukaiņu, parasti mušu, kopums
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
- marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē)
- lielveikals liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
- mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
- lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu
- kleibacis Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns)
- kleibāns Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns)
- kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains
- lomza Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns)
- lomzaka Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns)
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
- pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem
- debess Liels, parasti draudīgs, mākonis; debesis
- debesis Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3)
- ņudzeklis Liels, parasti haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums
- mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis)
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete)
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm
- masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- dižstāds Lielu izmēru, 1-2 m augsts, parasti lapkoku stāds, ko audzē auglīgāku, vairāk aizzelošu platību apmežošanai, arī apzaļumošanai
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs
- vektors lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša)
- liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
- lietmaņas Lietas to kopumā, parasti attiecībā uz kāda viena veida lietām
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.)
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla)
- zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis
- darījumceļojums Lietišķu darījumu motivētas personas pārvietošanās ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ko parasti pilnībā samaksā darba devējs, kurš ir šā ceļojuma iniciators vai arī daļu no izdevumiem sedz uzņemošā puse
- plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
- svompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu
- vompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu
- rok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas
- pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
- pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
- klok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- kluk lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klukš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- brac lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni
- cup lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
- cupiņ lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
- cupst lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
- klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
- plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
- klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
- klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
- saita lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā
- budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
- budūc lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
- budūcs lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
- budūks lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
- jevu lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu
- cuci lieto (parasti savienojumā "cuci, ļuli"), aijājot, šūpojot bērnu
- klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
- klīr lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
- klapš lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
- klār lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
- lingur lieto (parasti savienojumā ar "lengur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem
- lengur lieto (parasti savienojumā ar "lingur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem
- tip lieto (parasti vairākkārtējā atkārtojumā), lai sauktu vistas
- pļep lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni
- tikt lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}
- assā lieto kā pamudinājumu uz aktīvu darbību vai komentējot kādas aktivitātes (parasti sportā)
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā
- būt lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru
- gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
- tas lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu
- iekšā lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- klāt lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- pāri lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- priekša lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- projām lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- prom lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu
- tpr lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
- tprū lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu
- plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
- bē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas
- mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
- mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
- ņam lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem)
- ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
- plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
- vit lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas
- čiv lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- plink lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- virkš lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
- čak lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas
- pi lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
- pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
- čirk lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām
- krapt lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu)
- dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
- krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
- krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- murr lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu
- tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
- tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
- tū lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu
- vidžu lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
- lik lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni
- šņak lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
- šņik lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
- šņiks lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
- krā lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas
- hallo lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību
- ļapata lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem
- ļipata lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem
- ups lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu
- dritvainazīt lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu vai negatīvu attieksmi
- dritvaikociņ lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu, negatīvu attieksmi
- marš lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību
- marš lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties)
- nū lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam)
- ek lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku
- lūdzams lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību
- pateicoties lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu
- tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- daļī lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi
- tā un tā lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas
- hopā lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup
- opā lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup
- vei lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk
- pavei lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam)
- paskatīties lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam
- labi lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo
- jo lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi
- taču lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas
- tā vien lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi
- o lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu)
- tad lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu
- nezin lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu
- gan lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos)
- palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- spurkš lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni
- uū lieto, lai sauktu kādu, kādus, parasti mežā
- pē lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru)
- krū lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
- stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
- hops lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību
- hop lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki
- lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus
- lejupēšana Lietojumprogrammu pārvietošana no lielāka procesora mazākā (parasti speciāli atvēlētā) procesorā, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darbveici vai samazinātu datu apstrādes izmaksas
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas
- reklāmkarogs lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; baneris
- baneris lietošanai ārā un iekštelpās paredzētā lielformāta reklāma, parasti ar lielformāta printeri nodrukāta uz PVC materiāla; reklāmkarogs
- blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā)
- mālēt Lietot kosmētiku (parasti pārāk daudz); krāsoties
- izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā)
- videogaliekārta Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku
- videoterminālis Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru
- humpala Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi)
- humpals Lietotas preces (parasti apģērbi, apavi)
- humpala Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- humpalbode Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- humpals Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
- aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.)
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu
- nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1)
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā
- vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu
- kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta)
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem)
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem)
- kleins līks, nepareizi veidots (parasti par kājām)
- klejš līks, nepareizi veidots (parasti par kājām)
- kluīns Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām)
- sūtīt likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos)
- aizsūtīt likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu)
- strādināt likt (parasti daudz) strādāt
- atprasīt likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto)
- plāt likt (uz kā, parasti uz galda)
- sadzīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
- sasūtīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
- uzdot likt darīt, veikt kaut ko (parasti obligāti, saistībā ar pienākumu)
- aizstellēt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā)
- iesūtīt likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu)
- pasūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1)
- izsūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām
- izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
- izsēdināt likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa)
- nostādīt likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot)
- segt likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas
- skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
- iekasēt likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās)
- piejūgt likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu)
- vērpināt likt vērpt (parasti ilgāku laiku)
- strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem)
- štopēt Likt, bāzt (ko kur iekšā, parasti cieši pieblīvējot); likot, bāžot (ko) kur iekšā, gatavot (ko)
- pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu)
- kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās)
- zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu)
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, dalās
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu
- stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā)
- piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā)
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna
- naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes)
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem
- līmetns Līmens - pilns līdz malām (parasti par trauku, bet arī par piedzērušos)
- purulentais limfadenīts limfadenīts, kas parasti pievienojas akūtiem strutojošiem procesiem perifērijā
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā)
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē)
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1)
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
- krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu)
- linājs Linu lauks, parasti novākts
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene
- holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
- lipināties Lipt (pie kā) - parasti par priekšmetiem
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu)
- pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm)
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni
- pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos
- mērcēt Līt, līņāt (parasti ilgstoši)
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā)
- šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu)
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu
- akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas
- artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem)
- klanīties Locīties, šūpoties (parasti vēja) - par augiem, to daļām
- globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku
- zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā)
- ziņojumlodziņš lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi
- grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta
- iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
- klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
- kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina iekšdedzes dzinējs (parasti dīzeļmotors)
- uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu)
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2)
- atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem)
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.)
- ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju)
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā)
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu
- orķestra loža loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī)
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko)
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba
- streļīt Lūgt (parasti cigareti)
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt)
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko)
- čigānēt Lūgt (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēt
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti)
- atlūgt Lūgt, lai ierodas (parasti ciemos)
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi
- čingāties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi)
- čigānēties Lūgties (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi); diedelēties
- mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba un argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu)
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu)
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā)
- lūpu horeja lūpu raustīšanās vai atkārtota lūpu spazma, parasti runājot
- ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ielūzt Lūstot (parasti ledum), iestigt, iegrimt (kur iekšā)
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu
- lūsāda Lūša āda (parasti kažokāda)
- lūšāda Lūša āda (parasti kažokāda)
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā)
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
- laist Ļaut (kam) nonākt kādā parasti grūtāk izmantojamā, nevēlamā stāvoklī
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns)
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju)
- spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi)
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā)
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari)
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai
- smieklīgs ļoti (parasti par ko mazu)
- nežēlīg ļoti (parasti par ko nevēlamu)
- nosadoties ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs)
- kā vēja nests ļoti ātri (parasti skriet)
- aizzibsnīt ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt
- izjoņot ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
- satrakāt ļoti ātri saskriet (parasti par dzīvniekiem)
- apsaēsties ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu)
- ņirbināt ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet
- caurspīdīgs ļoti bāls (parasti par seju, rokām)
- arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta
- vairumā gadījumu ļoti bieži; parasti
- apkniebt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par apģērbu)
- apspīlēt ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem)
- ka ne ūdens cauri netek ļoti cieši blakus (_parasti_ gulēt)
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
- kā kauls ļoti ciets (parasti koks)
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- piekliegt pilnas ausis ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
- līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- linbalts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem)
- linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts
- verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
- elles darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
- spīvs ļoti grūts, smags (par darbību, norisi, parasti par cīņu)
- iedomīgs kā pūslis ļoti iedomīgs, parasti bez pamata
- varens ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu
- vesels ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā
- stāvs ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu)
- skaudrs ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas
- negants ļoti intensīvs, arī neapvaldīts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- uzliesmot ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā
- izdegt ļoti izslāpt, parasti karstumā
- pāršķiebt ļoti izšķiebt (parasti seju, muti, lūpas)
- šaudīkla ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu
- dzīvsudrabs ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns)
- pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi)
- veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
- laime ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme
- kā dēlis ļoti līdzens, gluds (_parasti_ ceļš)
- kā izšpļauts ļoti līdzīgs (parasti pēc izskata, uzvedības)
- bezdibenis ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte
- izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- sīkaļa ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns)
- punduris ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu
- sīkzivis ļoti mazas zivis (parasti tirdzniecībā, kulinārijā)
- sīkbūtne ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms
- punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums
- pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
- galēties ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost
- galēt ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību)
- plukata ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks
- pluska ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1)
- maģisks ļoti neparasts (parasti pēc sava iedarbīguma spēka)
- stulbs ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2)
- novārīties ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni)
- nosust ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem)
- sastingt ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- noiet ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem)
- templis ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā)
- dižens ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā)
- kā ar ūdeni apliet ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami)
- sirdsdarbs ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā
- pieblīvēt ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pilns kā piebērts ļoti pilns (parasti par kādu virsmu)
- pilns kā acs ļoti pilns, līdz malām pilns (parasti ar šķidrumu)
- šķidrauts ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums; izstrādājums no šāda auduma
- mežģīnes ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena
- glūda ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
- ugunsjūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra
- enciklopēdisks ļoti plašs, vispusīgs (parasti par zināšanām, izglītību)
- pārbolīt ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi
- plētinis ļoti plats apģērbs (parasti virsdrēbes)
- saulains ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- tauklodīte ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete
- pamatīgs ļoti rūpīgs, labā kvalitātē veikts (parasti par darbu)
- trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu)
- nokalst ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi)
- nokaitēt ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu
- mikrofilma ļoti samazināta (parasti teksta, attēla) fotoreprodukcija
- aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
- pārviebt ļoti saviebt (parasti seju, muti, lūpas)
- paunāt ļoti silti ģērbt (parasti bērnu)
- paunot ļoti silti ģērbt (parasti bērnu)
- kunkulēt ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- tuntuļot ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- sapaunāt ļoti silti saģērbt (parasti bērnu)
- sapaunot ļoti silti saģērbt (parasti bērnu)
- satuntuļot ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu)
- silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē)
- kristālskaidrs ļoti skaidrs (parasti par skaņu)
- sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
- taurēt ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu)
- riet ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās)
- draņķīgs ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem)
- maucīgs ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību)
- sagrabējis ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku)
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
- pelīti ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru
- versmīgs ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2)
- versmains ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2)
- zirdzisks ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem)
- nāve ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu)
- smags ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju)
- ugunīgs ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu)
- kliedzošs ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu)
- elnīgs ļoti stiprs (parasti par ko nepatīkamu)
- tveice ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums
- tveicīgs ļoti stiprs un (parasti) saistīts ar samērā lielu gaisa mitrumu (par siltumu)
- auka ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra
- aizsisties ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties
- deguna galā (kādam) ļoti tuvu (parasti vietas nozīmē)
- tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
- milzīgs ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem)
- milzu ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem)
- dunēt ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi)
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī)
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu)
- ultraātrs Ļoti, neparasti ātrs
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (1)
- ultraīss Ļoti, neparasti īss (2)
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu)
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- līdz debesīm ļoti, pārmērīgi (_parasti savienojumā ar_ slavēt, celt)
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
- līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- ritmika mācība par ritmu (parasti daiļdarbos, skaņdarbos)
- trimestris Mācību gada (parasti trešā) daļa
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu
- lekciju nauda mācību nauda (parasti augstskolā)
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- datorizētā apmācība mācību process, izmantojot datoru, kas parasti noris kā dialogs starp apmācāmo un datorprogrammu, kura sniedz informāciju un uzdod jautājumus, kā arī informē par pieļautajām kļūdām un izstrādā rekomendācijas mācību procesa pilnveidošanai
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā
- tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā)
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē)
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē)
- cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot
- zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību)
- kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts)
- iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt
- padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī)
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties
- lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
- lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu)
- mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem)
- svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību)
- griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus
- celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām)
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju)
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām)
- rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru
- kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem)
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2)
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2)
- kuļķene Maisiņš (parasti iepirkumiem)
- mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
- kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru)
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas)
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
- rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- ērberģis Māja (parasti dzīvojamā māja)
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem
- biedrības māja māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība
- tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā)
- šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī)
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka)
- spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem
- nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
- tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu
- lepete Mājputnu, parasti vistu, bārda
- tūce Mākonis (parasti lietus mākonis)
- sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus
- pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu)
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem
- nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem
- pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu)
- dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām)
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā)
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība
- koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā)
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt
- grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā)
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu)
- žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana
- krinka Māla pods, kas parasti tiek izmantots piena uzglabāšanai
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas)
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem
- šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
- šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
- šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
- šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli
- svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga
- pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
- māšele Māsa (parasti jaunākā)
- atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā
- pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
- pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu)
- masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai)
- topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura
- otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam
- vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos
- kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu)
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam
- pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt
- rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām)
- hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
- mātuks Māte; vecāmāte (parasti pusaudžu valodā)
- korekta problēma matemātikas problēma (parasti diferenciālvienādojuma pētīšanā), kuras atrisinājumam piemīt stabilitāte pret sākumdatu (nosacījumu) maiņu
- pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
- starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem
- pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids
- ienākums Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā)
- ieņēmums materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai
- elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai)
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris)
- mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevām
- matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī)
- cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
- vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
- eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
- kaķactiņa Maza (parasti petrolejas) lampa
- mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība
- sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība
- fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1)
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis
- rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai
- tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā
- sardele Maza siļķu dzimtas jūras zivs, ko parasti ēd sālītu; iesālīts anšovs
- singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu
- mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa
- pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm
- minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās)
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās)
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
- samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
- rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- cinītis maziņš izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā)
- piezobot mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot
- birdināt mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt
- aizkost mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost
- piemākties mazliet apmākties (parasti par debesīm)
- iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu
- palaizīt mazliet ieēst (ko), parasti laizot
- palaizīties mazliet ieēst, parasti laizot
- ielīkt mazliet ieliekties, parasti uz iekšu
- paplest mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus)
- piegludināt mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu)
- pietēlot mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- kniksēt mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
- grozīties mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru)
- pakristies mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- apmazgāt mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm)
- pakniksēt mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
- apskramstīt mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem)
- aizdzelt mazliet sadzelt (parasti par bitēm)
- aprecēt mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt)
- iegumzīt mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru)
- padēdēt mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem)
- pašķīst mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- paaust mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu)
- pasvīst mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu); paaust 1
- pavīst mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju)
- pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
- pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
- pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
- paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
- paskribelēt mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi)
- papekelēties mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus)
- datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē
- knabucis mazs bērns (parasti zēns)
- brēkulis mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns
- kvaņķis mazs bērns, parasti raudulīgs
- plaukstdators mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators
- kamols mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu)
- skaliņš mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem)
- concertino mazs koncerts, parasti viendaļīgs
- kuģītis mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem
- skočterjers mazs medību suns ar asu (parasti melnu) apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
- krīts mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai)
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
- brumbuliņš Mazs, dzeltenīgs putns, kas parasti dzīvo krūmos
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums
- bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem)
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos
- klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs)
- kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs)
- gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta
- ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
- taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
- pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris)
- pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts
- sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai)
- peļot Medīt peles (parasti par kaķi)
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana
- sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu)
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
- dočenka Meitene (parasti kā uzruna)
- dočeņka Meitene (parasti kā uzruna)
- sīcene Meitene (parasti maza)
- dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta)
- šmara Meitene (parasti nepievilcīga)
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā)
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2)
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3)
- vākt meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (parasti sistematizētu) kopumu
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
- vākt meklējot, pētījot, iztaujājot iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu) kopumu
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu)
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu
- jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
- meldeņš Melodija (1), parasti dziesmai
- meldija Melodija (1), parasti dziesmai
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm
- jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai)
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā)
- dresings Mērce, parasti auksta; ar to servē salātus un aukstos sakņu, zivju, gaļas ēdienus
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
- sātīgs Mērens (parasti par ēšanu)
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
- piegriezt Mērījot iedalīt (parasti zemi) no kādas platības
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību)
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu
- grodums Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā)
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā)
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā)
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā)
- mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos
- dvacatka Mērvienība - 8 kilogrami (parasti linu)
- Gloria Mesas daļa, parasti ar svinīgu raksturu
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojuma devu
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti
- šļopnīt Mest (parasti uz zemes, grīdas)
- leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums; viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu
- pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
- zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
- balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis
- ķengurķeramais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
- ķengursitamais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
- rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei
- šrots Metāllūžņi (parasti par ļoti vecām automašīnām)
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
- metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm
- metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1)
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
- šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi; metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi
- elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos
- komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus
- ģerkstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
- grepstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
- baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā
- samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt
- mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu)
- atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda
- nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi)
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- maigs Mierīgs (parasti par miegu)
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
- objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē)
- 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- Intel 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa
- mikrobs mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus); mikroorganisms
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā)
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
- lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmais diegs
- lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs
- muslīns Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga)
- sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm
- pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra)
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda
- vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens)
- pleonasts Minerāls melnā vai tumši zaļā krāsā, parasti sastopams pārkristalizētos un kontaktā ar magmu pārveidotos kaļķakmeņos
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos
- konkrēcija Minerālu veidojums, sakopojums, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem
- valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži)
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži)
- mikrokontrolieris Miniatūrs mikrodators, kuram ir centrālais procesors, ievada un izvada porti, operatīvā atmiņa un parasti arī noteikts mašīnkomandu komplekts; tiek izmantots dažādu iekārtu kontrolei
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības
- klopcs Ministrants (parasti jauns zēns)
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
- samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
- spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm)
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu)
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu)
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas)
- bulināt Mirkšķināt (acis), parasti atmostoties, arī pārsteiguma, izbrīnā
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām)
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres
- pēcnāves maska miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī)
- zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem
- maīši Mistrs (parasti auzu un miežu)
- mistri Mistrs (parasti auzu un miežu)
- midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem)
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; būris
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu)
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību
- ģiltine Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidolā)
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā)
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
- liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs
- valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs)
- miklums Mitrums (parasti neliels)
- valganums Mitrums (parasti neliels)
- valgums Mitrums, slapjums (parasti neliels)
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai)
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā)
- mītrade Mītu sacerēšana, parasti tādā vēstījuma formā kā liroepika
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
- tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
- žņurdzīt Mocīt, parasti spiežot
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu
- vintāža Modes un dizaina jomā ar šo jēdzienu parasti apzīmē oriģinālu iepriekšējo paaudžu lietu, kas precīzi ataino tā brīža "modes kliedzienu", "stila virsotni" (parasti 30-60 gadu senās robežās)
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas
- mola galva mola izbūves (gala) noslēgums jūrā, parasti tur uzbūvēta neliela bāka ar attiecīgas krāsas signālugunīm
- mezomolekula Molekula, kurā ķīmiskā saite ir nevis elektrons (kā parasti), bet mezons (mi mezons)
- eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni; sprādziens
- eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā
- impērija Monarhistiska, parasti liela, valsts
- žetons Monētai līdzīgs, parasti metāla, veidojums, kas aizstāj monētu
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu
- pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu)
- propilejs Monumentāla ieeja, parasti ar kolonādi
- pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai
- izdzīvāt Morāli pagrimis (parasti par jaunu sievieti)
- pārlopoties Morāli pilnīgi pagrimt (parasti kļūstot par alkoholiķi)
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
- smosties mosties un celties agrāk nekā parasti
- mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
- reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba
- svaiga galva možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas)
- nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu)
- čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums
- mugura Mugurpuse (parasti cilvēkam)
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- veckungs Muižnieks (parasti gados vecs)
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
- mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums
- medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu
- zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot
- ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu)
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
- pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
- musons Mūzika (parasti mūsdienīga)
- sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem
- transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā)
- muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis)
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze
- natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos
- gāzes kondensāts naftas ogļūdeņražu vieglākā daļa, kas Zemes dzīlēs atrodas tvaikveidā vai gāzveidā, virszemē gāzes kondensātu parasti sašķidrina
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
- rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva)
- nāciņāt Nākt (parasti sarunā ar bērniem)
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
- dūļāt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā)
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda
- mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts
- Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- čeks narkotiku (parasti heroīna) mērvienība; tās iepakojuma vienība (līdz 10 g)
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
- zālīte Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna)
- beržu laiks nārsta laiks, parasti lašu nārsts
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs
- dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā)
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
- naudas sistēma naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī)
- kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa
- tēriņš naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
- cents Naudas vienība, sīka monēta, parasti kādas valsts valūtas vienības 1/100; eirozonas valstīs eiro 1/100
- tīra (biežāk skaidra) nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos)
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai)
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- skalpelis Nazis, kam asmens daļa ir divas līdz trīs reizes īsāka par tā spalu un ko parasti izmanto audu pāršķelšanai ķirurģiskās operācijās, preparēšanā
- vaļējs ūdens neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē)
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos)
- pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas)
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu)
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība
- muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- muļķis Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem)
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu)
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā)
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības)
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus)
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā)
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs
- saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi)
- iekost nedaudz (parasti steigā) ieēst
- nogaršot nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
- uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
- uzstrēbt nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena)
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī)
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu
- snauds Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda
- nedzīvdzimstība nedzīvi dzimušo biežums, kuru parasti nosaka kā nedzīvi dzimušo skaita attiecību pret dzīvi dzimušo un nedzīvi dzimušo kopskaitu
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti peļama, nosodāma) rīcība
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā)
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā)
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu)
- šanhaja Neglīta, nesakopta vieta (parasti ar nekvalitatīvu mazstāvu apbūvi)
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus)
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā)
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku)
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja
- mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā
- mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
- mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes)
- uzgaidīt neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur
- uzkavēties neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
- pasavadāties neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
- pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
- pagrābt neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
- uzducināt neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu)
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu
- pakalt neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
- pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi)
- paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
- paknosīties neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski
- pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
- pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
- pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
- padzīt neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās)
- padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
- paelpot neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu)
- pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
- pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
- pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu)
- pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu)
- pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
- paknābāt neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību)
- paķērkt neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
- paluncināties neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni)
- pamiegt neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus)
- paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
- paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
- pakavēties neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
- pačakstināt neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
- pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
- paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
- paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- patrenkāt neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku)
- patrenkt neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku)
- pasijāt neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
- pavirpināt neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos)
- pazvanīt neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot)
- pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos)
- pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
- pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija
- pseidohoreja Neīstā horeja, parasti histēriskas dabas
- aukstie neitroni neitroni, kuru enerģija ir 0,0001-0,005 eV, tos parasti iegūst palēninot ātros neitronus
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla
- irreparābilitāte Neizlabojamība, parasti jūras tiesībās attiecībā uz kuģa atzīšanu par neizlabojamu
- dīvaini neizprotami; savādi, neparasti
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā)
- grumbuļains Neizstrādāts, neveikls (parasti par valodu, stilu)
- grubuļains Neizstrādāts, neveikls, (parasti par valodu, stilu)
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem)
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu)
- mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli)
- dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām)
- nestiprs Neizturīgs (parasti par priekšmetiem)
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
- ieskriet nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu)
- ar pirkstu barojams nejēga, muļķis; mācāms (parasti nolieguma teikumos)
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā
- ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
- ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
- nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
- ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
- ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
- jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē)
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti)
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā)
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis)
- bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties)
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
- kūkumains Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu)
- kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku)
- doze neliela (parasti apaļa vai ieapaļa) kārba, arī neliels trauks
- tējkanniņa neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai
- flakons neliela (parasti smaržu) pudelīte
- namelis neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja
- pilināmā pudelīte neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai
- mazs neliela (piem., 0,3 l) alkoholiska dzēriena (parasti alus) pudele
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta
- graķītis neliela alkohola deva (parasti glāze)
- sonatīne neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte
- miniatūra neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu
- skice neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu
- šansonete neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem)
- lodziņš neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai)
- bunčka neliela bedre (parasti vircas bedre)
- pusstacija neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases)
- kabatas baterija neliela elektriskā apgaismošanas ierīce, kuras enerģijas avots parasti ir sausā baterija
- fugeta neliela fūga, parasti trīsbalsīga
- gadžets neliela ierīce, parasti elektroniska
- kegs neliela izmēra (metāla) muciņa, parasti alus pildīšanai
- pirkstiņbaterija neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
- lāde neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai
- kavatīna neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- kavatīne neliela liriska ārija (operā), parasti bez tempa maiņām
- maiznīca neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals
- papildtastatūra neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē
- tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa
- ielāps neliela programmas korekcija, ko parasti veic lietotājs, lai novērstu iepriekš neparedzētus trūkumus programmas funkcionēšanā
- posminieks neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā)
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- kloķis neliela svira (parasti slēdzim)
- kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
- dīķis neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota)
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- paviljons neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs)
- kukuruzņiks neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā
- tube neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- tūbe neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas)
- ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos)
- paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā)
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai)
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka
- nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā)
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai)
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- mikrokonīdijas Nelielas konīdijas, kas parasti veidojas citā laikā un uz citiem veidojošiem orgāniem nekā makrokonīdijas
- regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā)
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā)
- ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam)
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
- sprikstis Nelielas, atsevišķas (parasti kā kvēlojoša, degoša) daļiņas pelnos; karsti pelni; arī dzirksteles
- spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas
- rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi
- šūniņa neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai
- kule neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss
- kveksis neliels (parasti bezšķirnes) suns
- glāze neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer
- nedaudzi neliels (parasti cilvēku) skaits
- kivete neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai)
- priekšdārziņš neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
- ķocis neliels (parasti koka, māla) trauks
- iestūris neliels (parasti meža, lauka) stūris
- pinkulis neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis
- šņūciens neliels (parasti vielas) daudzums
- kraukšķis neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna)
- invence neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju
- kverkšis neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ
- kverkšķis neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ
- parafrāze neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām
- lakatiņš neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
- bedrīte neliels iedobums (parasti vaigos, zodā)
- iedobulis neliels iedobums (parasti zemes virsmā)
- starpspēle neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1)
- pauguriņš neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas
- cinis neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā)
- staņģis neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu
- kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu)
- upes (arī upju) tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos
- upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos
- skvērs neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās)
- poēma neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs
- zebaks neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā
- zebentiņš neliels maiss, parasti no maisauduma
- zebenīca neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai)
- rovis neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai)
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam
- praķelis neliels pusmētelis (parasti pavalkāts)
- ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca
- slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
- noktirne neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs
- aizmugurspogulītis neliels spogulis aizmugures novērošanai, parasti transportlīdzekļos
- miklums neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas)
- iemetakls neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls
- rati neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā)
- laiva neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu
- spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
- sierīns Neliels, (vējā) žāvēts (parasti konusveida) sieriņš
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu
- ķobis Neliels, arī vecs (parasti māla) trauks
- skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals
- pūslītis Neliels, dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu)
- šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks
- krūzīte Neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas vai metāla) dzeramais trauks, bieži ar osu; tase
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases
- degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām
- vīkšķis Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
- klubs Neliels, parasti slēgta tipa, restorāns
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele
- balceņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa)
- balciņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa)
- ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla)
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm
- notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu)
- bombiķ Nelikumīgi pārvadāt pasažierus, parasti naktīs
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus)
- kūjenieks Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā)
- nūjnieks Nelūgts, maskā tērpies viesis (parasti kāzās); kūjnieks
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot
- noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli)
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
- čīgas Nemākulīga spēlēšana (parasti vijole)
- nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt
- izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām)
- pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres)
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres)
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas)
- zieķējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (parasti attēls, teksts)
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs, parasti attēls, teksts
- sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
- izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu)
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu)
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
- saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns)
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns)
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns)
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa
- suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
- bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem)
- izbraukt cauri nenokārtot (parasti eksāmenu)
- bradiprāģija Nenormāli lēna darbība, parasti fiziska
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2)
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu)
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā)
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu)
- Karolīnas neoregēlija neoregēliju suga ("Neoregelia carolinae"), kas parasti ir viens no vecākaugiem pārdošanā esošajām šķirnēm
- dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
- dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
- niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu)
- červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu)
- triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos)
- hiperpireksija Neparasti augsta ķermeņa temperatūra
- ultraeitrofs Neparasti bagāts ar barības vielām (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm)
- pahicefālija Neparasti biezas galvaskausa sienas
- vitreodentīns Neparasti cieta, stiklveida dentīna forma
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- pārīss Neparasti īss
- brīnumjauks Neparasti jauks, brīnišķīgs
- megabaktērija Neparasti liela baktērija
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis
- makroprozopija Neparasti liela seja
- ubaga kumosi neparasti lielas sniegpārslas
- titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.)
- milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs
- megalocīts Neparasti liels hiperhromisks eritrocīts ar diametru 12-25 mikrometri; atrodami asinīs perniciozās anēmijas gadījumā
- makropolicīts Neparasti liels hipersegmentēts polinukleārais leikocīts, dažreiz atrodams asinīs perniciozās anēmijas gadījumā
- gugāns Neparasti liels jauns dzīvnieks
- makrokoks Neparasti liels koks
- ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs
- mikrokolons Neparasti maza lokzarna; var kļūt par nosprostojuma cēloni
- hiromikrija Neparasti maza plauksta
- mikronihija Neparasti mazi nagi
- mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība
- neikdienišķs Neparasti pacilāts (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu
- pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
- teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
- brīnišķīgs neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina
- brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
- pārvarīgs Neparasti spēcīgs, pārmērīgs
- brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli
- pārvarens Neparasti varens, spēcīgs
- parūka Neparasti, anormāli veidoti stirnu āža ragi, kas saplūduši vienā kreveļainā masā, uz pieres starp ausīm veidojot dažus garākus izciļņus
- dīvainā kārtā neparasti, neizprotami
- savādi neparasti, neizprotami; dīvaini
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi, fakti
- brīnum Neparasti, sevišķi, ļoti
- brīnumaini Neparasti, sevišķi, ļoti
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas
- iekāršanās Neparedzēta programmas izpildes apstāšanās, ko parasti izsauc kļūda programmā vai datora mēģinājums saņemt informāciju no nepieslēgtas ierīces
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē
- buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā)
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā)
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem
- lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs)
- stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
- bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
- nepārkāpjams Nepārvarams (parasti par šķēršļiem, grūtībām darbībā)
- samelot Nepatiesi atspoguļot (parasti par tekstu, datiem)
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums
- malks Nepatīkams pārdzīvojums, parasti pazemojums, aizvainojums
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli)
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu)
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību
- izlaist Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem)
- iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
- ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā)
- krančoties Nepieklājīgi, neparasti uzvesties
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti)
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem)
- liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm
- vaļīgs Nepiesiets (par dzīvnieku, parasti aitu, govi)
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības)
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam
- knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem)
- pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas
- kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
- mezonīns nepilns stāvs starp celtnes diviem stāviem vai jumta izbūvē; parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu
- pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem)
- puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis
- puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem)
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu)
- ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību)
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta)
- neirektomija Nerva daļas izgriešana, parasti sensoriskā, neiralģijas ārstēšanai
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona)
- noperrastāt Neskaidri norunāt (ko); norunāt (ko) svešā (parasti igauņu) valodā
- apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi)
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz)
- paēnoties Neskaidri, ēnai līdzīgi parādīties, parasti uz īsu brīdi
- iebuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī)
- perastāt Neskaidri, nesaprotami runāt; runāt svešā, nesaprotamā (parasti igauņu) valodā
- perastāties Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
- perestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
- perrestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski)
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
- uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt
- ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt
- vervelēt Neskaidri, parasti ātri, runāt
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi)
- nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi)
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta)
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta)
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- vervelīgs Neskaidrs, parasti ātrs (par runu)
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
- astāzija nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt
- nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi)
- piču-paču Nest uz muguras (parasti bērnu)
- ļenkuru ļenkuriem iet nestabili, līkumu līkumiem iet (parasti dzērumā)
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem)
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu)
- iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu)
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās
- trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā)
- sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
- sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
- šmulīgs netīrīgs; arī netīrs, nosmērējies (parasti par cilvēku, īpaši bērnu)
- ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns)
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns)
- nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu)
- nomažīt Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
- nomušīties Netrāpīt (parasti sporta spēlēs)
- kluss Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi)
- lidjosla Neuzlabota virsma, kas ir pielāgota, lai nodrošinātu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos un kurā parasti ir tikai pats nepieciešamākais aprīkojums
- iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
- iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
- pastiept Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu
- izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem)
- atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem)
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
- uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
- uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
- aizjudīt Neveikli aiziet (parasti par maziem bērniem)
- atjudīt Neveikli atnākt (parasti par maziem bērniem)
- iejudīt Neveikli ieiet (parasti par maziem bērniem)
- judīt Neveikli iet (parasti par maziem bērniem)
- izjudīt Neveikli iziet, izstaigāt (parasti par maziem bērniem)
- klemst Neveikli, smagi iet, parasti pa dubļainu ceļu
- blorcāt Neveikli, šļūcoši iet, staigāt (parasti ar lieliem apaviem)
- cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku)
- abloms Neveiksme (parasti negaidīta)
- sērga Nevēlama, kaitīga, parasti plaši izplatīta, parādība (sabiedrībā)
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis)
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas)
- skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu
- iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu)
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus)
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu)
- nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā)
- nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā)
- valačīt Nevērīgi, parasti bez vajadzības valkāt (jaunu apģērbu, apavus)
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu)
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.)
- bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski
- laukumains Nevienāds (parasti par augu kopumu)
- pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi)
- nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku)
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs)
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā)
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
- Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā
- krāsas tonis nianse (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai) krāsai
- tonis Nianse, uzbūves elements (parasti vienai un tai pašai spektra, arī melnai, pelēkai, baltai krāsai, arī gaismēnai)
- nigers Nicinoša forma, ko lieto rasisti, uzrunājot nēģerus vai runājot par tiem (parasti ASV)
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda)
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2)
- miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums
- mazs Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem)
- nefrektāzija Nieres izplešanās, parasti rodas pēc pielektāzijas
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem)
- pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos)
- nikoņa Nīkulis (parasti dzīvnieks)
- niķains Niķīgs (parasti par zirgu)
- niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns)
- nosarāties Niķoties un pabeigt niķoties (parasti par bērnu)
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti
- tarba no (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss
- sētstarpis no abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem
- gate no abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve
- siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
- sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
- pagale no apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai
- puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
- mēraukla no audekla, vai plānas metāla slejas pagatavota uztinama lenta, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
- lepetnieks no auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei
- pakulas no augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras
- salmiņš no augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai
- vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
- pollūcija no cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā)
- rolāde no cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis
- puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
- vēdeklis no dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu
- būris no dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra
- novirziens no galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā)
- kūči no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūķes no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
- kūce no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- kūķas no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
- bulens no koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās)
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā
- žagari no koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari
- laža no koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību
- staņģe no koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu
- dzots no kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai
- smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
- saksofons no metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti
- mēteļkleita no mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi
- pozitīvs no negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
- kamas no neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu
- pīrāgs no rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu
- karaša no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- plada no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- plade no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- lepuška no rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- nosapņot no sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem
- ledusrozes no sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamenti vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm)
- leduspuķe no sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm)
- kvēlviela no sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- igla no sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām
- kristāls no šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki)
- korķis no šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm)
- kaprons no šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums)
- diegs no tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai)
- tīkliņš no tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai)
- sarkanvīns no tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns
- peldcepure no ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā
- knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
- aizvēnis no vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš
- telts no viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām)
- apdilt no virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem)
- grūdenis no žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens
- grūteņi no žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens
- notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
- notālis No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
- notāļus No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā)
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
- gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu
- nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
- nošķiebt Nobīdīt (parasti sānis)
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu)
- nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu)
- nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem)
- forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma
- nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot
- nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus)
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus)
- norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti)
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus
- uzpumpēties nodarbojoties ar dažādām fiziskām aktivitātēm (parasti trenažieru zālē), palielināt muskulatūras masu
- uzkačāties nodarbojoties ar dažādām fiziskām aktivitātēm (parasti trenažieru zālē), palielināt muskulatūras masu; [uzpumpēties]{s:2556}
- varžāt Nodarboties ar varžu sagādi (parasti vēžošanai)
- proklamēt Nodibināt (parasti valsti) ar svinīgu paziņojumu
- saostīties Nodibināt, parasti neatjautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu)
- dot rokā nodot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- aizdot nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus)
- atdot nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt
- izdot nodot lietošanā par samaksu; izīrēt (parasti istabu)
- atklāt nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju)
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem)
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis)
- sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku
- novilkt Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām
- nostaigāt Nodzīvot (parasti mūžu, tā daļu)
- izmest enkuru noenkurot (piemēram, kuģi, laivu); noenkuroties (parasti par kuģi)
- notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
- notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
- nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
- nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā)
- nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem)
- nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli)
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu)
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni
- noguldīt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt gar zemi Nogāzt (kādu) zemē (parasti cīņas sportā)
- nostiept Nogāzt (kādu), parasti guļus
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā)
- apgraudāt Nogāzt, nogrūst (parasti priekšmetu)
- nokrist gar zemi Nogāzties (parasti par cilvēku)
- nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem)
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne
- nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas)
- nošķērēt Nogriezt (parasti ar šķērēm)
- nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus
- nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas)
- kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem)
- nograut Nogrūst (parasti ar troksni)
- noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu)
- nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem
- piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātri
- iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur
- pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu)
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu)
- kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
- noļucis Nokarens (parasti par dzīvnieku ausīm)
- piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet)
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās)
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus)
- aizmudīties Nokļūt (kur, parasti ar grūtībām)
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt
- apdolbīties nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti narkotisku vielu ietekmē)
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
- noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1)
- nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas)
- notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās
- nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti)
- nosažauties Nokrist (parasti par cilvēku)
- nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku)
- nokrist no kājām nokrist zemē, parasti nespēkā
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas
- noiet Nokust (parasti par sniegu)
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku)
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku)
- nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- nosalaisties Nolaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem
- notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
- nošķiebt Noliekt (parasti sānis)
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā
- sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
- komisija nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina
- atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt
- nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3)
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagult (3)
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagulties (3)
- magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām)
- noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā)
- apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju)
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa
- noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri
- rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību)
- nogremt Nomaurot (parasti par bulli)
- nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
- nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
- asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā)
- noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem)
- nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds)
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
- lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem
- nošļaukāt Nomīdīt (parasti zāli)
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā)
- izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā)
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā
- laisties nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī)
- krist nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- iestigt nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos)
- pakļauties nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam
- krist nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī
- sasniegt nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai
- uzrauties nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti
- dabūt mācību nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē
- uzrasties nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami
- nodzīvāties nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ)
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā
- sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu)
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos)
- durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu)
- nolikt Nonāvēt (parasti nošaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu)
- noriet Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem)
- nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu)
- nolaist no kājas (arī no kājām, kātiem) nonāvēt, parasti nošaujot
- nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot
- apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti)
- norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi)
- noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam)
- noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam)
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur)
- sadzīt Nopelnīt (parasti ar grūtībām)
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu)
- iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei)
- novicot Nopērt (parasti ar vicu)
- iepērt Nopērt (parasti mazliet)
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut
- samizot Nopērt, parasti stipri
- sapērt Nopērt, parasti stipri
- kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam)
- nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas)
- nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā)
- nomizot Nopļaut (parasti enerģiski, intensīvi)
- sēks nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
- mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli)
- izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi)
- noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
- atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam
- uz norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu
- kurš norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kas norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- par norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- solīties norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību
- par norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu
- starp norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams
- starp norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā
- starp norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās
- bez norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos)
- pret norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība
- zem norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11)
- tur norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts
- no norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir
- uz- norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi
- uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam)
- uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu
- cik ļoti norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti (parasti izsaukuma teikumos)
- par norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi
- neviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos)
- kāpēc norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3)
- kad norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
- kālab norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3)
- kādēļ norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3)
- zem norāda uz kā (parasti fizikālas parādības) iedarbību (uz ko)
- bez norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu
- kurš norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas)
- kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
- šis norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku
- pa norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens)
- pie norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās
- pret norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu
- uz- norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko)
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis
- vairs norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa); līdz šim brīdim
- no norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko)
- par norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu
- pie norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu)
- pret norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība
- pie norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno
- pa norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība
- pret norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās
- no norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem
- pār norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai)
- turpat norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu
- par norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē
- no norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas
- no norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk
- tālāk norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu
- pa norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no
- pa norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus)
- pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
- starp norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas
- starp norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā
- tur norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek
- pie norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu
- sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
- laukā norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā
- pāri norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot)
- tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
- sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
- sa- norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās
- sa- norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi
- sa- norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts
- uz- norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri
- mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
- tāpat norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam); norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim)
- caur norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri
- sa- norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības
- salon- norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze
- viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
- kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
- kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā
- stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš
- nostāstīties norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu
- virsū norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko)
- uz norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību
- atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos)
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
- iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu)
- spiedējs Norakstītājs (parasti skolā)
- sarasot Norasot, parasti pilnīgi
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai
- noiet Norietēt (parasti par sauli)
- nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā)
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā)
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta
- perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā)
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā)
- statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2)
- drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu)
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
- nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.)
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā)
- baneris norobežota reklāma globālā tīmekļa vietnē, kas parasti izvietota tās augšmalā; reklāmkarogs
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa
- eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
- noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā)
- nobindēt Nosaitēt (parasti ar marles saiti)
- sasaitēt Nosaitēt, parasti pilnīgi
- piešķirt vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā
- skaitīties nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā
- piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt)
- pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi)
- hamāza nosaukums arābu antoloģijām, kurās parasti ietvertas slavinājuma dziesmas drošsirdībai, apraudāšanas, dabas tēlojumu dziesmas
- nodeķot Nosegt ar segu (parasti zirgu)
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai
- izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu)
- noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu)
- nocīlēt Noskatīt (parasti slepus)
- nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem)
- nodiebt Noskriet (parasti ātri)
- noļipot Noskriet (parasti par zaķi); noļinkāt
- noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi); noļipot
- nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
- saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti
- saskumt Noskumt, parasti ļoti
- noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku)
- nosazvelties Nosķiebties (parasti sānis)
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā)
- laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos
- gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- predispozīcija nosliece (parasti uz kādu slimību)
- nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību)
- nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību)
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
- nokraišķēt Nosmelt krējumu, parasti no rūgušpiena virsas
- nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs
- nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā); apvienošanās, saliedēšanās
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt
- nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku)
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa)
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku)
- pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā); atbalstīt
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami
- nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku)
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri
- novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām
- nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā)
- nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība)
- nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība)
- nosūnāt Nosūnot (parasti par salmu jumtu)
- kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha)
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam)
- nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut
- noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās)
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu)
- nospricēt Nošļakstīt (parasti ar sīkiem pilieniem)
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu
- nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem)
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās
- bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm
- nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt (6)
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības)
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām
- miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai
- noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā)
- mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu
- takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē
- ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.)
- piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas
- salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.)
- paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā)
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne
- ierobe Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
- ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā)
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā)
- iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^
- maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā)
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju
- izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs
- profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums
- strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem)
- jaucējsumma noteiktu datu lauku summa, kurā ietverti lauki, ko aprēķinos parasti neizmanto, piemēram, konta numurs
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem)
- prasība Noteikums (parasti kategorisks)
- instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei
- renstele Noteka (parasti ielas malā)
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā)
- nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt
- nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
- nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
- satirpt Notirpt, parasti stipri
- noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
- nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem)
- saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
- noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
- nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma)
- pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu)
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
- nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
- notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
- nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu
- saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti
- noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
- nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu)
- noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
- noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
- nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
- nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur
- nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu
- iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu)
- praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi)
- novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
- robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām)
- noņemt Novākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
- nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
- nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot
- atvēlēt Novēlēt (parasti mantojumu)
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli)
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli)
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli)
- observēt Novērot (ko, parasti zinātnē)
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā
- atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.)
- aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu)
- saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji
- sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā)
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu)
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.)
- novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam)
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1)
- izvērtēt Novērtēt (kādu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām, detaļām)
- apvērtēt Novērtēt (parasti no dažādiem viedokļiem)
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
- sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
- saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam)
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju
- situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā)
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko)
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts)
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu)
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā)
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
- saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2)
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2)
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras)
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu)
- izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām)
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
- situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko)
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem
- izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses)
- noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko)
- nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko)
- atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt
- novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes
- pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
- pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
- traucējums novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli)
- nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.)
- linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV)
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas)
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
- nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem)
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu
- moguls Nozīmīga, varena, ietekmīga persona (parasti uzņēmējs)
- karalisks nozīmīgs (kādā karalistē) - parasti par iestādēm, biedrībām
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām
- triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā)
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem)
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt
- lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
- lasīt Ņemt ārā (no kā), parasti pa vienam
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu)
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz)
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks
- atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni)
- homofokālais objektīvs obketīvs, kuram fokuss nav maināms, – parasti platleņķa obketīvs ar lielu fokusa dziļumu
- reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle
- piejemt Oficiāli ar attiecīgu lēmumu atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti ēku, objektu)
- petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt)
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu)
- intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā)
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus; arī dokuments
- tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts)
- galaktozēmija Ogļhidrātu maiņas hereditāra traucējuma sindroms, kas parasti novērojams zīdaiņa vecumā
- sublitorāle Okeāna (jūras) dibena zona šelfa posmā starp litorāli un batiāli, parasti līdz 200 m dziļumam, visproduktīvākā jūras zona
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
- dīķis Okeāns (parasti par Atlantijas okeānu), jūra
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni
- mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem)
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
- salpingīts Olvada iekaisums, kas parasti noris kopā ar olnīcas iekaisumu
- nosaucējs Onomastikā - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu (parasti - organizācijai vai materiālam objektam, arī - personai)
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums
- dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām)
- operatskaņojums Operas atskaņojums (parasti koncertā)
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra
- operētājsistēma DOS operētājsistēma firmas IBM personālo datoru saimēm "IBM PC" un "IBM PS/2", ko parasti sauc par "PC-DOS", lai atšķirtu no "MS-DOS"
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī
- saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
- aplanāts Optiska sistēma, parasti objektīvs, kurā ir novērsta sfēriskā, hromatiskā aberācija, distorsija un koma, samazināts astigmātisms
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā)
- homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns)
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients
- krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis
- diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā
- nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām
- perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.)
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem)
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem)
- pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas
- divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos)
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā
- oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā)
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents
- kapela Orķestris (parasti neliels)
- ošņāt Ostīt (1) - parasti par dzīvniekiem
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem)
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā
- uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
- uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
- duets Pa diviem (parasti dziedāt)
- trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā
- vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā
- akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā)
- pielikt soli paātrināt gaitu (parasti ejot)
- hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme
- garenslīpums Paaugstinājuma vai pazeminājuma un ceļa horizontālā attāluma attiecības rādītājs, parasti izteikts procentos vai promiles
- podests Paaugstinājums (parasti uz skatuves, estrādes)
- sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami; palielināt (kā apjomu., intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu
- kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem
- paauzot Pabarot (zirgu), parasti ar auzām
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi)
- izlaist pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi)
- paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā)
- pašķiebt Pabīdīt (parasti sānis)
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums
- pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot)
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot)
- iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa
- pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu)
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku
- štimmis Pacilāts noskaņojums (parasti alkohola reibumā)
- izskalot padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem)
- sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
- primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
- racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
- samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
- sapiparot padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju
- sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
- appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
- apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
- noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
- uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
- savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
- laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
- izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
- nodot padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt
- nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
- samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
- atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
- sabiezināt padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli)
- apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
- imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
- piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
- novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
- sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
- ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
- pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
- apsausināt padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt
- sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
- nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
- atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
- aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
- iededzināt padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt
- nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
- izlīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā
- izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
- piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
- pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
- pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
- sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
- piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs
- sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot)
- baltais karogs padošanās zīme (parasti karā)
- balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
- pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi
- iedobums Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš; dobums (1)
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai)
- bedre Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā - nelielā platībā)
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
- robs Padziļinājums, parasti samērā neliels (kā) virsmā
- bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks
- pavadīt ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās)
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
- pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu)
- lauka karatiesa pagaidu karatiesa revolūcijas vai tml. laikā ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru, kura ātri pasludina un izpilda spriedumu, parasti - nāvessodu
- bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
- parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu
- štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
- tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu)
- izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu)
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku)
- sasiet sieru pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei)
- sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami
- pazvelt Pagāzt (parasti ko lielu, smagu)
- pakasīt Pagrābt (parasti sienu)
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu)
- pašķērēt Pagriezt (parasti ar šķērēm)
- uzgriezt Pagriezt (pret kādu, ko, parasti muguru)
- sagriezt Pagriezt, parasti ievērojami (ķermeņa daļu)
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot)
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu)
- pačučiņāt Pagulēt (parasti par bērnu)
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā)
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2)
- pasukāt Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi)
- pajoškāt Paiet, pastaigāt (parasti par bērniem)
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai
- vezumnieks Pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā)
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki)
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
- izņemt pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā
- mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- nākt pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu)
- nolaisties pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru)
- savilkties pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu
- iznīkt pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā)
- atmirt pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- stiepties pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu)
- līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- krāties pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- iesastiprinaties pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības
- vērties pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi
- skaust pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- ielaisties pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī)
- iegrimt pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā)
- slīdēt pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī
- slīgt pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
- slīdēt pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu)
- slīkt pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā)
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā)
- grimt pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc
- taisīties pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes
- raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
- pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots)
- pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī)
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu)
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki
- saindēt pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2)
- saldēt pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai
- mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam
- izlietot pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu
- saaukstēt pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- saķert pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē)
- saaukstēties pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- žāvēties pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku)
- uzkarsēties pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai
- izrēķināties pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku)
- pakrāsoties Pakrāsot sev, parasti seju vai tās daļas
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
- pašvunkāties Pakustēties (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpoties
- pašvunkāt Pakustināt (parasti ritmiski no vienas puses uz otru); pašūpot
- pažvickāt Pakustināt uz vienu un otru pusi (parasti asti)
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti)
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem)
- razbainieks Palaidnis (parasti bērns)
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis)
- atpestīt Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus)
- piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
- piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
- salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami
- miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību)
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz)
- mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam)
- bezdarbnieku pabalsts palīdzība (naudas formā) bezdarbniekiem, parasti no speciāliem fondiem
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā)
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis)
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam)
- uzskrūvēt Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku
- kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu); panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms
- uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā)
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu
- saasināt Palielināt (psihiskā stāvokļa, parasti jūtu) intensitāti
- stiept Palielināt (teksta) garumu, parasti nevajadzīgi
- saraut Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami
- uzpumpēt palielināt muskuļu apjomu, parasti, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
- sakurināt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti
- sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti; arī sakurināt (4)
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (skaņas) intensitāti
- sarauties Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā)
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
- trieciendeva Palielināta, parasti medikamentu, deva
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
- sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu)
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu)
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par skaņas intensitāti)
- sacelties Palielināties, parasti pēkšņi (par temperatūru)
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai
- biķeris Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs)
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku
- smirdēt palikt mājās, neko daudz nedarot (parasti kā pretstats iespējai kaut kur doties un kaut ko darīt)
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma)
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju)
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga)
- sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga
- dot mācību Pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas
- sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi)
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus)
- ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību)
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm
- dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.)
- postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā
- iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt)
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem)
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī)
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
- iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt)
- izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu)
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu)
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pirkt panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu
- sūtīt panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi)
- valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā
- valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā
- novaldīt panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā
- dabūt panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts
- aizdabūt panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara
- valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu
- vilt panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1)
- melnināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
- pelēcināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs
- zilināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu
- iedzīt panākt (parasti sportā)
- pavēdināt galvu (arī smadzenes) panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- dzesināt panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks
- dzēst panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais)
- nolaist no sliedēm panākt (parasti, sabojājot sliežu ceļu, izveidojot uz tā šķērsli), ka (transportlīdzeklis) noskrien no sliedēm
- pavēdināt smadzenes (arī galvu) panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums
- lecināt panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka)
- ievadīt panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā)
- iegrūst panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī
- pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
- sabojāt panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām
- līdzināt panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni
- vītināt panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā)
- izlaist panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.)
- izlaist panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko)
- veltīt panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko)
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- saviest panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas
- saskābināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs
- saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
- uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam)
- spirdzināt panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls
- samalt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.)
- sadragāt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības)
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls
- samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs
- sadeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus
- saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
- uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās
- saniknot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
- uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis
- saradot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
- nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā
- izraut panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
- sakompromitēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija
- sakutināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt
- remdēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- sasāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums
- sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
- sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
- sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
- izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa)
- sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība
- sajautrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs
- sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā)
- sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts
- novest panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- saliekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi
- sadusmot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs
- sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
- samundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs
- sanervozēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs
- sapiktot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns
- sasirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs
- sadīdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.)
- sakrokot panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs
- plasticēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks
- kviecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec
- novēlināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas
- pavieglināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks
- klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts
- nocietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs
- skaļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas
- pīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst
- savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- kutināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut
- pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas
- uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
- uzveikt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
- uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi
- ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
- resnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks
- samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams
- sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts
- mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- norūdīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas
- sasārtot panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks
- pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā
- pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām
- šķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā
- rimināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens
- piekarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst
- izaukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks
- pāraukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts
- klaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- mīkstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
- samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
- neitralizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības
- saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
- saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
- sapostīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās
- šķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību
- sagraut panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu
- samulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs
- uzspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi
- sasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem
- spīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu
- sadārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko)
- sagānīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību
- sasārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts
- saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2)
- sairdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens
- sadubļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains
- saduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains
- sadūņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains
- samiklināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls
- sataukot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains
- sazilināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans
- pasārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks
- uzirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens
- sadraņķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi
- saplacināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns
- satumsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs
- saraibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs
- sasmaržot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs
- saķepēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs
- pārgulsnēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā
- virināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties
- sabrūnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā
- sapurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā
- saplandīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties
- savirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo
- satricināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
- satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
- spiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku
- slidināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
- smaržināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks
- mērdēt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
- mērdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
- sakratīt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās
- samutuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
- tricināt panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības
- sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi
- pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- pieplacināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā)
- nīdēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas
- izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1)
- iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks
- sakaucināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt
- plūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu)
- izsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts
- pievadīt panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu)
- uzzibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā
- padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks
- vienot panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2)
- sadūmot panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem
- uzmutuļot panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo
- iznīdēt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams)
- nodzīt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība)
- nogalināt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- nonāvēt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- nokaut panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
- uzdzīt panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi)
- izkliedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
- izklīdināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4)
- izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1)
- klaidēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
- kliedēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
- ieraut panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā)
- remdēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis)
- remdināt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme)
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas)
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.)
- ziemināt panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos
- ziemināt panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos
- sagriezt panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu
- sakopt panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs
- sablamēt panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns
- iejaukt panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības
- uzcelt panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos
- piesēdināt panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot)
- pārsūtīt panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli)
- dedzināt gaismu panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu
- vainagot panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu
- savaldīt panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības
- pludināt panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm
- velt panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību
- padzīt panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt
- salaist panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru)
- sakurināt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā
- sakurt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2)
- saputot panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu
- sakārtot panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā
- spīdināt panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- aizkavēt panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku)
- nosūtīt panākt, ka (kas) tiek nogādāts (parasti ar transportlīdzekli)
- uzpilināt panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam)
- uztecināt panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam)
- pakļaut panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits)
- pilnveidot panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- tecināt panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem
- izkustināt panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties
- nolaist panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā)
- satecināt panākt, ka (parasti šķidrums) satek 1(2)
- nogriezt panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml)
- piegriezt panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- izkārtot panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā
- atkāpināt panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ
- pieturēt panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1)
- uzpildīt panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā)
- izklaidēties panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1)
- piegulēt panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī
- nolaist panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem)
- liet panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.)
- saguldīt panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās
- iekāpināt panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs)
- saglābt panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji); izārstēt (parasti daļēji)
- apgrozīt panākt, ka atrodas [apgrozībā]{s:2402} (parasti nauda)
- iežēlināt panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (parasti pret sevi)
- noslīcināt panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme
- atsēdināt panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze)
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi
- salaist ragos panākt, ka sāk ķildoties, sanaidojas (parasti divi)
- brēcināt panākt, ka skan, vai ļaut skanēt (parasti nepatīkamiem, griezīgiem trokšņiem, skaņām)
- radīt panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai)
- izsviest (arī izmest) no segliem panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli
- izvēdināt galvu panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā)
- nomirdināt panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga
- uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās)
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu
- nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
- uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas
- uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- nodabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- izdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml)
- izdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām
- sadabūt panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties
- pavest panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību
- sagraut panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums)
- kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts)
- oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība
- pārsišana Paņēmiens sitienprinterī neesošu vai izceļamu rakstzīmju atveidošanai, atkārtoti drukājot atsevišķas rakstzīmes, parasti nedaudz pārbīdot papīru vai drukājošo ierīci
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu
- savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas)
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas); pacelt (1)
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
- paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām
- ekstra papildu labums, papildu priekšrocība; kaut kas īpašs, labāks nekā parasti
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē)
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu
- poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti)
- pacīkāties Paplūkties (parasti par gaiļiem)
- pacīpāties Paplūkties (parasti par gaiļiem)
- pagrazāt Papļaut (parasti enerģiski, intensīvi); enerģiski pastrādāt
- pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- neveikls par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām)
- krunkains par dzīvnieka, parasti tā purna, ādu
- iekrākties par dzīvniekiem (parasti par zirgiem)
- dižoties par dzīvniekiem (parasti pārošanās laikā)
- kauslīgs par dzīvniekiem, parasti putniem
- iet par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem)
- skanēt par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām
- platspārnu par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem
- traukt par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem
- traukties par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem
- triekties par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem
- protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā
- sagrābt par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli
- izmaksāt par saviem līdzekļiem nopirkt kādam (parasti biļeti)
- izmaksāt par saviem līdzekļiem nopirkt kādam, parasti biļeti (uz kādu pasākumu)
- šņākt par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu
- šauties par transportlīdzekļiem, arī par, parasti lidojošiem, priekšmetiem
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- pa banku par visu naudu (parasti kāršu spēlē)
- piedēklis Parādība (parasti sabiedrībā), kas ir atkarīga no kādas citas parādības
- dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas
- nelaicinieks Parādība, kas noris citā laikā, nekā parasti
- tradicionālisms Parādības, procesa saistība ar noteiktām tradīcijām (parasti mākslā)
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā)
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā)
- iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu)
- pāri galvai pārāk daudz (parasti darba); ļoti lielā mērā, pilnīgi
- pārkliegties pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
- pārtrenkt pārāk daudz trencot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
- pārtrenkāt pārāk daudz trenkājot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
- pārtriekt pārāk daudz triecot (parasti dzīvnieku), nogurdināt, pārpūlēt (to)
- pārslogot pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots
- pārmirkt pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega)
- pārsaldināt pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu
- ņerka pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu)
- ņirka pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu)
- pārmocīt pārāk nogurdināt, pārpūlēt (parasti ķermeņa daļu)
- pārkarst pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu, iekārtām)
- pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu
- tāpat vien parasti (2)
- par. dsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots daudzskaitlī
- par. vsk. parasti (literārajā valodā) tiek lietots vienskaitlī
- kirpičs parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu)
- brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
- nost parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu
- tveicīgs parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru
- zemsvītras piezīme parasti ar līniju atdalīta piebilde, skaidrojums vai bibliogrāfiska norāde lappuses apakšdaļā, par kuras esamību pamattekstā norāda cipars, zvaigznīte vai cita zīme
- serijs parasti arī krimināliesauka, ja vārds ir Sergejs
- paģībšana parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis
- tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
- šmaukš parasti atkārtojumā, apraksta ātru (negaidītu) kustību, sitienu
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- -zaurs parasti beidzamā zilbe fosilo rāpuļu nosaukumos (dinozaurs u. tml.)
- bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem
- lopbarības briketes parasti cilindriskos vai ķieģeļveida gabalos sapresēti barības līdzekli
- kustoņi parasti četrkājainu dzīvnieku mājlopu nosaukums
- hrizoberils parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens)
- štricele parasti iegarens koditorejas izstrādājums ar pildījumu
- augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu
- robinsonāde parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā
- bandorķestris parasti metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansamblis, kas papildina pamatorķestri un tiek izdalīts no tā sastāva kā patstāvīga vienība
- mājsaimniecības galva parasti persona, kuras devums mājsaimniecības budžetā ir vislielākais
- ugunsvētra parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu
- dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā
- ispleikst parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd
- pusacs parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu
- pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
- receptūra parasti savienojumā "ārstnieciskā receptūra": mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem; darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu
- ratiņi parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai
- sadursme parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums
- celties parasti savienojumā "celties kājās" vai "celties augšā"; sākt aktīvi darboties
- produkts parasti savienojumā "dabas produkts": viela, priekšmets, kas veidojas dabā
- jums parasti savienojumā "debess jums": debess velve, debess kupols
- pakāpe parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem
- tēvs parasti savienojumā "Dievs Tēvs": Dievs kā pasaules radītājs
- sakne parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle
- grābt parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt
- iebraucams parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm
- Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
- kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
- iesākt parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt
- pasākt parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties
- kovalents parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu
- likt parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu)
- ķoniņš parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē
- sprīdis parasti savienojumā "laika sprīdis"; posms starp diviem laika momentiem
- klajā parasti savienojumā "laist klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt
- klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- šķīvītis parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts
- līst parasti savienojumā "līst līdumu": veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām
- sakārdināties parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt
- guba parasti savienojumā "mākoņu gubas": blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas
- māsa parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus
- rāmis parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmis": apkāre; rāmītis (3)
- rāmītis parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmītis": apkāre, arī medus kāre
- velnoga parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna
- mērdēties parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ
- metālpūšams parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments
- klajā parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam
- likt mierā (arī mieru) parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas
- pāršpļaut parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam
- nolīst parasti savienojumā "nolīst līdumu": izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām
- paleokontakts parasti savienojumā "paleokontakta hipotēze": hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem
- skraidulis parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- komplekts parasti savienojumā "pilns komplekts"; maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem
- piņķēt parasti savienojumā "piņķēt ārā": ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos)
- piņķēt parasti savienojumā "piņķēt vaļā": ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos)
- piņķēties parasti savienojumā "piņķēties vaļā": raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos)
- plakāts parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu
- pussmags parasti savienojumā "pussmagais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par pirmā smagā svara kategoriju
- pusvidējs parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju
- pusviegls parasti savienojumā "pusvieglais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vieglā svara kategoriju
- randu parasti savienojumā "randu pļavas": zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
- rosme parasti savienojumā "rīta rosme": rītarosme
- ro-ro parasti savienojumā "ro-ro (tipa) kuģis": rolkeris; roro; rorokuģis
- stilbs parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms)
- rokasstiepiens parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu
- rāmītis parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai
- rondo parasti savienojumā "rondo raksts", "rondo burts": raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma
- rota parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
- sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
- sitenis parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis
- plate parasti savienojumā "skaņu plate": skaņuplate
- mitriķis parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis
- sperties parasti savienojumā "sperties pretī", "sperties pretim": pretoties, nepiekrist kādam
- strādāt parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu
- suk parasti savienojumā "suk, suk!" aicinājums dzīvniekiem
- trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
- tēvs parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu
- vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
- šļaugans parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
- tenteriem parasti savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā
- tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- trijskaitļu parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi
- katls parasti savienojumā "tvaika katls": iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju
- neatgriešanās parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- pults parasti savienojumā "vadības pults": iekārta, tās daļa ar vadības iekārtām, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai
- sakne parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu
- apmīļot parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot
- prātīgs parasti savienojumā ar "(ne)kas": vēlams, arī nozīmīgs
- priecināt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku
- priecēt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku
- tīksmināt parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi
- krēms parasti savienojumā ar "apavu"; ziede apavu kopšanai
- pagriezt parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi", "uz otru pusi": apgriezt (uz pretējo pusi)
- griezt parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi)
- slieties parasti savienojumā ar "augšā"; celties, parasti pēc gulēšanas
- aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- ieskanēt parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās)
- ieskanēties parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās)
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- pārcelt parasti savienojumā ar "burtiski", "tieši" u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot
- pārcēlums parasti savienojumā ar "burtisks", "tiešs" u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums
- traks parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli
- stulbs parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli
- muļķīgs parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli
- kluss parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas
- garlaicīgs parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ
- skumjš parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām
- priecīgs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību
- karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu
- silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu
- mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
- karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru
- silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru
- tālu parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti
- nošaut parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī)
- uzlēkt parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus)
- piesnaust parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks
- piegulēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks
- piestaigāt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks
- piestāstīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks
- piestāvēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks
- piejokot parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks
- piekurnēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks
- pielāpīt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks
- pierāt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks
- pieraudāt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks
- piesēdēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks
- piežēlot parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks
- elements parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš
- nīcināt parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt
- laist parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": pārstāt turēt (ko savās rokās)
- valkāt parasti savienojumā ar "līdzi": apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi
- nēsāt parasti savienojumā ar "līdzi": parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu)
- izlaist parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- savārīt parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas
- dramaturģija parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei
- beigties parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku)
- plāns parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos)
- cirst parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt
- laisties parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt)
- ar parasti savienojumā ar "sākt" formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā
- nodzīvot parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam
- rauties parasti savienojumā ar "sevī": censties norobežoties no citiem, noslēgties
- sabeigt parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli
- iesāpēties parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl
- lipīgs parasti savienojumā ar "slimība": infekcijas slimība
- pirmpirkuma parasti savienojumā ar "tiesības": pirkšanas pirmtiesības
- koriģēt parasti savienojumā ar "uguni": šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un labot šaušanas datus
- pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
- pārrakstīt parasti savienojumā ar "uz vārda": dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai)
- atiet parasti savienojumā ar "vaļā": atvērties; arī atrist, atraisīties
- nogulēt parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī
- pagrūst parasti savienojumā ar "varēt", "spēt"; varēt (spēt) grūst
- paadīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) adīt
- paairēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) airēt
- paart parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) art
- paaust parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) aust
- pabraukt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt
- padziedāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) dziedāt
- paelpot parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) elpot
- pagriezt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 1
- pagriezt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) griezt 2
- pagrozīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu)
- pagrozīties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties
- paiet parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) iet
- pairt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) irt; paairēt (4)
- pajāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) jāt
- pakalt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kalt
- pakliegt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kliegt
- pakustēties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustēties
- pakustināt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kustināt
- palaisties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) laisties
- palasīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lasīt
- palasīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lasīt
- palidot parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) lidot
- palīst parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) līst
- palocīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīt
- palocīties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties
- panest parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) nest
- papeldēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) peldēt
- papļaut parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) pļaut
- paraudāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) raudāt
- pariet parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) riet
- parunāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) runāt
- nosēdēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt
- paskriet parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet
- pastaigāt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) staigāt
- nostāvēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stāvēt
- pastumt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stumt
- pavelt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) velt
- pavilkt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) vilkt
- raugs parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums
- palaist parasti savienojumā ar "viegli", "brīvi" u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi
- plīties parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā
- rakt parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi
- ievārīt parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas
- savārīt parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības
- darbs parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību
- beigt parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību
- pabeigt parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību
- lēkties parasti savienojumā ar verba "iet" formām: sacensties lēkšanā
- vare parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību
- varīte parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē
- tumsība parasti savienojumos "gara tumsība", "garīgā tumsība": zināšanu trūkums, aprobežotība
- neatminams parasti savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens
- neminams parasti savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos"; ļoti sens; neatminams (3)
- ļekas parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom
- pabērns parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas
- muca parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- pušplēsts parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu
- ar parasti savienojumos "reizē ar", "līdz ar": pastiprina nojēgumu, par darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu
- vienaira parasti savienojumos "vienaira divnieks", "vienaira četrinieks", "vienaira astoņnieks"; sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis
- sporokarps parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas
- rīta nelabums parasti šo terminu attiecina uz agrīnu grūtniecības periodu
- Džami mošeja parasti tā dēvē lielās mošejas, savos pirmsākumos - vienīgās, kurās bija minarets
- atslēgburts parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu
- anoraks parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
- nacionālā sapulce parasti valsts augstākā lēmējinstitūcija; valsts parlaments
- iedzīvotāju paaudzes garums parasti vidējais laika intervāls starp vecāku un bērnu paaudzēm
- veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
- Phallus impudicus parastie zemestauki
- papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem)
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi)
- pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi)
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi)
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi)
- pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
- piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai
- kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes
- izmēģināt Pārbaudīt (parasti pielaikojot), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko
- pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
- pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku)
- pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu)
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja)
- pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti)
- pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību)
- iekšējais monologs pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā
- dot Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces)
- iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu)
- izjust Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi)
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas), parasti ļoti
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku)
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku
- (iz)just (arī sajust, izbaudīt) uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu)
- nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā)
- nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt)
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
- klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts)
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
- sakukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par labību)
- nokukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par miežu vārpām)
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā
- pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert")
- palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana
- pārkarināt Pārkārt (parasti kāju, roku)
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā)
- platēt pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu
- aprakstīt pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt
- polsterēt pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1)
- apkāršot pārklāt ar kārtīm (parasti spāres)
- piepūderēt pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus)
- sapūderēt pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju)
- norasināt pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem
- apglumēt pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē)
- noaugt pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu
- noaugt pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati
- noglumēt pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē)
- aizkūpēt pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt
- apsvīst pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju)
- nokrebulēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
- nokrepēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
- izglumēt pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā)
- saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
- sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam
- sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu
- sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu
- savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem
- pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu)
- pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu)
- sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu)
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- uzskatīšana pārliecība par (kā, kāda) pazīmēm, kritērijiem (parasti saistībā ar attieksmi pret to)
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā)
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu
- slaktiņš Pārliecinoša uzvara (parasti sportā)
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli)
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko)
- fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi)
- nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
- sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā
- pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises)
- izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem)
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
- alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem
- apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību); izvandīt
- kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma); alkatība
- bez gausas pārmērīgi daudz (parasti ēst)
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti
- ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa)
- bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām
- ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām)
- socializēt Pārņemt (privāto īpašumu, parasti zemi) visas sabiedrības īpašumā; arī nacionalizēt
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- satvert Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- mācīties Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu
- izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu)
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
- izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava
- saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur
- saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur
- bitu (pārraides) ātrums pārraidīto bitu skaits laika vienībā, parasti sekundē
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem
- apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.)
- pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko)
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2)
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2)
- izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu)
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu)
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā) pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni)
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu)
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā)
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu
- aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu)
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi)
- zaleņa pārstrāde pārstrādei parasti izmanto tehnisko koku zaleni, kas satur dažādus piemaisījumus
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi)
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.), parasti ātri, pavirši lasot
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus)
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem)
- uzturs pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku)
- provīzija pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai)
- augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
- kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
- bakaleja pārtikas preces, kuras ir ilgstoši uzglabājamas, parasti ārpus ledusskapja
- kuncis pārtikas produkta gabals (parasti neliels)
- kloncis pārtikas produkta gabals (parasti paliels)
- kloņķis pārtikas produkta gabals (parasti paliels)
- maize pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals
- makaroni pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot
- nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
- kūpināšana pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu
- darītava pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus
- kantīne pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels)
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1)
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē
- uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
- apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
- pārcelt Pārtulkot (parasti daiļdarbu)
- pārlikt Pārtulkot (parasti daiļdarbu)
- atveidot Pārtulkot (parasti dzeju)
- papenterēt Parunāt (parasti ko nenozīmīgu)
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties
- pačakarēties Parušināties, parakņāties (parasti, ko meklējot)
- oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai
- pārvelkams Pārvalks (parasti mēbelēm)
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli)
- norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi)
- forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi)
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā)
- izasisties Pārvarēt materiālas grūtības, parasti ilgākā laikā
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
- smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt; mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā
- redukcija Pārveidošana, arī pārveidojums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršākā formā; iesaistīšana, arī iesaistījums (parasti jēdzienam, spriedumam) vienkāršāka kopā, sistēmā; arī vienkāršošana, vienkāršojums
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā; uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu)
- reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā; iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā; arī vienkāršot
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku
- pārlabot Pārveidot (tekstu, ko uzzīmētu u. tml., parasti novēršot kļūdas, defektus)
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2)
- ieskenēt Pārveidot attēlu grafisku datu masīvā, kuru var izmantot dators; parasti skenerim ar gaismas staru rindu nolasot attēlu pa punktiem
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- pataisīt Pārvērst, pārveidot (par ko, parasti nevēlamu)
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt)
- sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam
- nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi)
- kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos)
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai
- mobilais agregāts pārvietojama vairāku darbmašīnu kopa noteiktas tehnoloģiskas darbības izpildei, kurā kā enerģijas avots parasti ietilpst traktors
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas
- iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā); pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā)
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā)
- piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli
- lidošana pārvietošanās gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību – parasti par putniem, kukaiņiem
- lidojums pārvietošanās gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem)
- stāvdrāzis pārvietošanās līdzeklis, ar kuru pārvietojas stāvot, parasti elektriskais skrejritenis
- novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.)
- piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu
- nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli)
- šķūtēt Pārvietot, parasti vest, bīdīt
- šķūtīt Pārvietot, parasti vest, bīdīt
- vadāties pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku
- spietot pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām)
- slēpot pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm
- ripot pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem
- lidot pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem)
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1)
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu
- pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu)
- pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1)
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi)
- velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem)
- sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem)
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko)
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām
- ziemzaļa lapa pārziemojoša, zaļa (parasti mūžzaļa) lapa
- izziemot Pārziemot (parasti par augiem)
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3)
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika
- pasažiernieks Pasažieru pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis (parasti vilciens, kuģis)
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā)
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos
- palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi
- paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1)
- parūkalēt Paskraidīt (parasti bērnu valodā)
- padiebt Paskriet (parasti ātri)
- palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ)
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties
- izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties
- kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
- salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem)
- sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli)
- pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt
- pašprukt Pasprukt (parasti par dzīvniekiem)
- paka Pasta sūtījums (parasti kārbā, auduma iešuvumā)
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot
- planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
- planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
- papūst Pastāstīt (parasti ko aplamu)
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi)
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli)
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē)
- valgs Pastāvīga vieta, nodalījums (kūtī), kur piesien dzīvnieku (parasti govi)
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam
- apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu
- ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas)
- izstiept Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas)
- izstiepties Pastiepties, pagarināties (parasti par ķermeņa daļām)
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā
- saasināt Pastiprināt (psihisko norišu, parasti uzmanības, uztveres) vērstību (uz ko)
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota)
- pasaknibināties Pastrādāt, parasti ko maznozīmīgu
- pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6)
- izsaukt Pasūtīt, izmaksāt alkoholisku dzērienu (parasti krogā)
- pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība
- pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu)
- miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus
- krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts)
- piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties
- selfijs pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- pašģīmis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- pašiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- pašītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- paškadriņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- paštīksmeklis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- patiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- patnītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- sevītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- tīksmiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde
- pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets
- patillināt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu)
- paucāt Pašūpot, pacilāt (parasti bērnu), sakot "ucā!"
- kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne
- nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
- pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
- pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot)
- piezīmēt Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8)
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3)
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu)
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest (7)
- pabeigt Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā)
- iesākt Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā)
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu)
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- pabilst Pateikt, pasacīt (parasti īsi, dažus vārdus)
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu)
- aizrādīt Pateikt, paziņot (parasti, cenšoties brīdināt)
- pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē
- apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu)
- iesākums Pati pirmā (parasti darbības, norises, parādības) izpausme
- aromāts Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža
- saldkaire Patīkama (parasti seksuāla) kaire
- saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls
- saldkairs Patīkami kairs (parasti seksuāli)
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu); patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju)
- grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus
- kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām
- piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā
- atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos)
- pabiezs Patumšs (parasti par krēslu, tumsu)
- pazicēt Patupēt uz pakaļkājām (parasti par suni)
- patgalvīgs Patvaļīgs (2) - parasti par cilvēkiem
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas)
- paugurmasīvs Pauguru kopa uz vienas kopējas paceltas pamatnes, ko parasti norobežo nogāzes
- kruoms pauna, parasti ebreju tirgotājam, pauniniekam
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā
- zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu)
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti)
- kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu)
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties
- uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu
- uzklupt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu
- sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties
parasti citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV