nosvilpt

nosvilpt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.

1.1.transitīvs Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.

2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodi, šāviņu.

3.transitīvs Svilpjoši noteikt, pateikt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!