nosvilpt
nosvilpt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvilpju | nosvilpjam | nosvilpu | nosvilpām | nosvilpšu | nosvilpsim |
| 2. pers. | nosvilp | nosvilpjat | nosvilpi | nosvilpāt | nosvilpsi | nosvilpsiet, nosvilpsit |
| 3. pers. | nosvilpj | nosvilpa | nosvilps | |||
Pavēles izteiksme: nosvilp (vsk. 2. pers.), nosvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvilpjot (tag.), nosvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvilptu
Vajadzības izteiksme: jānosvilpj
1.intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
1.1.transitīvs Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) – parasti par lodi, šāviņu.
3.transitīvs Svilpjoši noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrajā setā uz strīdus bumbu tiesnesis nosvilpa par sliktu Nīderlandes duetam.
- Un to, kā nosvilpj vilcieni vecajā stacijā Magnolfi ielas galā?
- Es uztraucos par to, ka man varētu nosvilpt kaut kādas nevajadzīgas piezīmes.
- Savukārt 39. minūtē latvietēm bija iespēja no standartsituācijas, taču tiesnese nosvilpa aizmuguri.
- It kā radioaparātā nosvilptu, noburkšķētu un vienas stacijas vietā pēkšņi skanētu cita.