nosvilpot
Lietojuma biežums :
nosvilpot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
2.intransitīvs Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodi, šāviņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri