nosvilpties
nosvilpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvilpjos | nosvilpjamies | nosvilpos | nosvilpāmies | nosvilpšos | nosvilpsimies |
| 2. pers. | nosvilpies | nosvilpjaties | nosvilpies | nosvilpāties | nosvilpsies | nosvilpsieties, nosvilpsities |
| 3. pers. | nosvilpjas | nosvilpās | nosvilpsies | |||
Pavēles izteiksme: nosvilpies (vsk. 2. pers.), nosvilpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvilpjoties (tag.), nosvilpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvilptos
Vajadzības izteiksme: jānosvilpjas
Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā brīdī tējmašīna nosvilpjas un vagoni klandzēdami sagrūžas ar dobju dunoņu.
- Tad parādījās Ķoniņš, nosvilpās, un visi sīkie strīpiņā nozuda birzī.
- Kad viņi apgāja apkārt namiņam, Štengele nosvilpās caur zobiem.
- Štengele atvēra vienu logu, paskatījās lejup un daudznozīmīgi nosvilpās.
- Garām nosvilpies, pirmajā brīdī mani nobiedējot, aiziet elektriskais vilciens.