elpiņa
elpiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | elpiņa | elpiņas |
| Ģen. | elpiņas | elpiņu |
| Dat. | elpiņai | elpiņām |
| Akuz. | elpiņu | elpiņas |
| Lok. | elpiņā | elpiņās |
Dem. → elpa.
Avoti: LV93
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai elpiņa no zīdaiņa mutes.
- Kad sākas neliels, patīkams nogurums un elpiņa aizraujas, un sākam elpot ātrāk, nedaudz siekalas " iet pa gaisu".
- Varbūt jau rīt es Tevi skatīšu ar savām actiņām, jutīšu Tavu silto, smaržīgo elpiņu un atpūtīšos laimē pēc tik neizsakāmi garām, sāpīgām un nemierīgām dienām.
- Daudzas mīļas, pūkīgas bučiņas apkaisu visapkārt savam mazajam samtmaigumiņam un sēdinu klēpīti, un papurinu austiņas, un pakasu galviņu un kājiņas, un mīļi glabāju siltā elpiņā savu saldo dvēseles smaržiņu, baltziediņu, sapnīti, tālu un mīļu, pūkīgu arī.