trucītis
trucītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trucītis | trucīši |
| Ģen. | trucīša | trucīšu |
| Dat. | trucītim | trucīšiem |
| Akuz. | trucīti | trucīšus |
| Lok. | trucītī | trucīšos |
1.Muciņa.
2.Tāds, kas zems un resns.
Avoti: LE