nosvilt
nosvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvilstu | nosvilstam | nosvilu | nosvilām | nosvilšu | nosvilsim |
| 2. pers. | nosvilsti | nosvilstat | nosvili | nosvilāt | nosvilsi | nosvilsiet, nosvilsit |
| 3. pers. | nosvilst | nosvila | nosvils | |||
Pavēles izteiksme: nosvilsti (vsk. 2. pers.), nosvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvilstot (tag.), nosvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosviltu
Vajadzības izteiksme: jānosvilst
1.Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uh, rīklē nosvilst, un vēderā ar rāvienu sametas silts.
- Un daža laba iebūvieša būda nosvila kā barona pils Piektajā gadā.
- Tomēr šie spēkrati nosviluši pārdesmit minūtēs tā, ka vairs nav atjaunojami.
- Nosvilām tā, ka rētas jālaiza vēl līdz šim brīdim.
- nosviltu saulē, vai mēs kaut kādā veidolā šeit paliktu?