kaprons1
kaprons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaprons | kaproni |
| Ģen. | kaprona | kapronu |
| Dat. | kapronam | kaproniem |
| Akuz. | kapronu | kapronus |
| Lok. | kapronā | kapronos |
1.Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
1.1.sarunvaloda No šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tomēr ne — no mutes kaktiņa augšup stiepās kaprona pavediens.
- Stiprinājumam izmantota metāla trose, nevis kaprona aukla, kuru iespējams pārgriezt.
- Viņš rokā turināja palielu nesamo, tādu kaprona diegu tīkliņkuļķeni.
- Uz krēsla atzveltnes gulēja kaprona zeķes un kaut kādi intīmi veļas gabali.
- Tīkli bija no kaprona materiāla un savstarpēji sasieti, savukārt galos bija piestiprināti enkuri.