pāršķiebt
Lietojuma biežums :
pāršķiebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pāršķiebju | pāršķiebjam | pāršķiebu | pāršķiebām | pāršķiebšu | pāršķiebsim |
| 2. pers. | pāršķieb | pāršķiebjat | pāršķiebi | pāršķiebāt | pāršķiebsi | pāršķiebsiet, pāršķiebsit |
| 3. pers. | pāršķiebj | pāršķieba | pāršķiebs | |||
Pavēles izteiksme: pāršķieb (vsk. 2. pers.), pāršķiebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pāršķiebjot (tag.), pāršķiebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pāršķiebtu
Vajadzības izteiksme: jāpāršķiebj
1.Ļoti izšķiebt (parasti seju, muti, lūpas).
2.Noliekt slīpi uz otru pusi.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mute viņai pāršķiebta, acis neprātīgas, seja sviedriem noplūdusi, stājoties nevienlīdzīgajā cīniņā ar sāpēm, kuru izbiedēti viņas mazie bērniņi liptin pielipuši pie zili krāsotās un nolupušās nožēlojamās istabas sienām.
- Radījumi ar krupja rumpi un putna acīm grīļojas uz strupajām kājelēm; savijušās gardegunīgas galvas ar vājprātīgu skatienu, vecenes ar izblīdušu, kārpām nosētu vēderu, ar sazalējušu, gļotainu ģīmi, zivjcilvēki sātana kalpi ar peles šņukuru, putni ar spalvainu knābi un caurspīdīgām iekšām, kurās tiek sagremoti cilvēkgaļas gabali, apaļas stikla acis bez redzokļiem, iepuvuši ķermeņi, apauguši ar koka mizu, milzīgas krūtis ar augoņiem klātiem, asiņojošiem krūšu galiem, kas pie katras kustības izvemj baismīgu smirdoņu, lempīgi punduri, kas atraugājas ar izkārnījumiem, caur gaļasmašīnu izlaistas un atkal vienā gabalā saliktas nevainīgas jaunavas, ar adatām piedurstīti smaidīgi cilvēciņi, bet pēc tam sievietes, sievietes, sievietes, kuras klāj koku stumbru trūdi, kurām kājstarpi kāri apsūkā krunkainas vardes, ap vēderu salipuši asinssūcēji sikspārņi, aiz tīksmības pāršķiebušās sievietes, kas atdodas garsarainiem kuiļiem mežģīņotās gultās…
- Esot formas bagātība, kas īstenībā bezformība, proza pāršķiebtām acīm, bez prozas loģikas, noteiktības, reālisma.
- Istaba sliecās pret ceļu kā tusla vecene ar pāršķiebtu zodu
- Ja ieraudzīs to pāršķiebto mūli , kāda vairs bauda