uzspļaut
Lietojuma biežums :
uzspļaut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri