pavilkt
pavilkt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.1.Velkot pavērt.
1.2.Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
1.3.Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
1.4.Pavirzīt (kādā virzienā ķermeņa daļu).
1.5.Pavirzīt (ķermeņa daļu pa kādu virsmu), skarot (šo virsmu).
1.6.intransitīvs
1.7.Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
1.9.intransitīvs
3.transitīvs Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
4.transitīvs Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
5.transitīvs Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
7.intransitīvs Stiepti padziedāt.
7.1.transitīvs Stiepti izrunāt.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu. (Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!