pavilna
pavilna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pavilna | pavilnas |
| Ģen. | pavilnas | pavilnu |
| Dat. | pavilnai | pavilnām |
| Akuz. | pavilnu | pavilnas |
| Lok. | pavilnā | pavilnās |
1.Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
2.apvidvārds Smalka zāle zem lielākas.
3.apvidvārds Smalkie matiņi uz kakla.
4.apvidvārds Pūka, pūciņa; dūnu spalvas.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavēderē pamatā aug tikai pavilna, to sedz tikai dažas akotspalvas.
- Kažoks lapsai ir biezs, ar attīstītiem akotmatiem un blīvu pavilnu.
- Matojums dubults, ar biezu un siltu pavilnu un garāku akotspalvu.
- Ūdra kažoks, pateicoties blīvajai pavilnai, skaitās ideāla kažoka etalons.
- Pavilna aitām izaug tikai rudenī, un tā tiek nomesta pavasarī.