pavilnīt1
pavilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavilnīju | pavilnījam | pavilnīju | pavilnījām | pavilnīšu | pavilnīsim |
| 2. pers. | pavilnī | pavilnījat | pavilnīji | pavilnījāt | pavilnīsi | pavilnīsiet, pavilnīsit |
| 3. pers. | pavilnī | pavilnīja | pavilnīs | |||
Pavēles izteiksme: pavilnī (vsk. 2. pers.), pavilnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavilnījot (tag.), pavilnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavilnītu
Vajadzības izteiksme: jāpavilnī
1.Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
2.apvidvārds Kādu brīdi viļņveidīgi vicināt.
3.apvidvārds Atkārtoti parādīties un pazust.
4.apvidvārds Pabraukt garām.
Avoti: EH, LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis suns gulēja , vārgi mēģinādams pacelt galvu , tas vairs necēlās , pavilnīt saplosīto asti , kurā bija ieķērušies ērkšķi un dadži , neko viņš vairs nespēja , vienīgi klusi , laimīgi smilkstēt