izrullēt
izrullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrullēju | izrullējam | izrullēju | izrullējām | izrullēšu | izrullēsim |
| 2. pers. | izrullē | izrullējat | izrullēji | izrullējāt | izrullēsi | izrullēsiet, izrullēsit |
| 3. pers. | izrullē | izrullēja | izrullēs | |||
Pavēles izteiksme: izrullē (vsk. 2. pers.), izrullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrullējot (tag.), izrullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrullētu
Vajadzības izteiksme: jāizrullē
1.Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
2.Izveltnēt.
3.apvidvārds Izkult (ar labības kuļamo veltni).
4.žargonisms Izbraukt (laukā no kādas vietas).
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīklai jābūt tik biezai, lai no tās varētu izrullēt stienīti.
- No trifeļu masas izrullē bumbiņas un apvārta šokolādes un pūdercukura maisījumā.
- Pirmoreiz izrullējam savu trīsmetrīgo nojumi, izvelkam saliekamo galdu un krēslus.
- Izrullē mīklu, cik vien plānu vari, ar formiņām izspied.
- Kārtaino mīklu atlaidina un izrullē , noziež tās malas ar olu.