izrumelēt
izrumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrumelēju | izrumelējam | izrumelēju | izrumelējām | izrumelēšu | izrumelēsim |
| 2. pers. | izrumelē | izrumelējat | izrumelēji | izrumelējāt | izrumelēsi | izrumelēsiet, izrumelēsit |
| 3. pers. | izrumelē | izrumelēja | izrumelēs | |||
Pavēles izteiksme: izrumelē (vsk. 2. pers.), izrumelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrumelējot (tag.), izrumelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrumelētu
Vajadzības izteiksme: jāizrumelē
Izrumulēt – rumulēt un pabeigt rumulēt.
Avoti: LLVV