izrūgt
izrūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrūgstu | izrūgstam | izrūgu | izrūgām | izrūgšu | izrūgsim |
| 2. pers. | izrūgsti | izrūgstat | izrūgi | izrūgāt | izrūgsi | izrūgsiet, izrūgsit |
| 3. pers. | izrūgst | izrūga | izrūgs | |||
Pavēles izteiksme: izrūgsti (vsk. 2. pers.), izrūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrūgstot (tag.), izrūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrūgtu
Vajadzības izteiksme: jāizrūgst
1.Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
1.1.Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
2.Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
2.1.Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mīkla nebūs pietiekami izrūgusi, gataviem kruasāniem būs rauga smarža.
- 11. Izrūgušo mīklu izveltnē iegarenā taisnstūra formā ~ 40 cm platumā.
- Ja pavasarī zemes ceļi izrūgst – būs sausa vasara.
- Ja mīkla nav labi izrūgusi pankūkas, nesanāk mīkstas un pufīgas, bet cietas.
- Cukurs viss vēl nav izrūdzis.