izručīt
izručīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izručīju | izručījam | izručīju | izručījām | izručīšu | izručīsim |
| 2. pers. | izručī | izručījat | izručīji | izručījāt | izručīsi | izručīsiet, izručīsit |
| 3. pers. | izručī | izručīja | izručīs | |||
Pavēles izteiksme: izručī (vsk. 2. pers.), izručījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izručījot (tag.), izručīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izručītu
Vajadzības izteiksme: jāizručī
1.Izpalīdzēt; izglābt.
PiemēriVai tad nav labi izručīt draugu?
- Vai tad nav labi izručīt draugu?
- Māsa mani izručīja no nepatikšanām.
- Jau pirmajā noziegumā ar parakstu viltošanu varonis tika izručīts, nu tik rullē tālāk.
2.Izmest.
Cilme:No krievu выручить.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri:šeit