izglābt
Lietojuma biežums :
izglābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
1.1.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
1.2.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
1.3.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
1.4.Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
Stabili vārdu savienojumiIzglābt stāvokli.
2.joma: reliģija Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
Stabili vārdu savienojumiGodu izglābt.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri