izrubināt
izrubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrubinu | izrubinām | izrubināju | izrubinājām | izrubināšu | izrubināsim |
| 2. pers. | izrubini | izrubināt | izrubināji | izrubinājāt | izrubināsi | izrubināsiet, izrubināsit |
| 3. pers. | izrubina | izrubināja | izrubinās | |||
Pavēles izteiksme: izrubini (vsk. 2. pers.), izrubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrubinot (tag.), izrubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrubinātu
Vajadzības izteiksme: jāizrubina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja esi atkritumus no ezera izrubinājis, kaut kur tie jāliek.
- Mētra izrubināja no kārbiņas cigareti un pasniedza to Gintam.
- Vēl kāds izrubina šķirbiņas ar nazi.
- Tad sānos noslaucīja brūnēt sākušā ābola veselo pusi un ar pirkstu izrubināja ierūgušas bedres augļa miesā.
- Kā gliemezis, kurš ar nazi izrubināts no mājas.