izrubīt
Lietojuma biežums :
izrubīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonisms
Locīšana
1.Izslēgt (piem., radio).
PiemēriKad pārrados, mans kompis bija jau izrubīts...
Saistītās nozīmes
2.Piekaut līdz bezsamaņai.
PiemēriVisefektīvākais veids, kā dekonstruēt visu varzu, ir " izrubīt" balamutīgo barvedi.
Saistītās nozīmes
Avoti: SLG, T
Korpusa piemēri:šeit