izrubīt
izrubīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrubīju | izrubījam | izrubīju | izrubījām | izrubīšu | izrubīsim |
| 2. pers. | izrubī | izrubījat | izrubīji | izrubījāt | izrubīsi | izrubīsiet, izrubīsit |
| 3. pers. | izrubī | izrubīja | izrubīs | |||
Pavēles izteiksme: izrubī (vsk. 2. pers.), izrubījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrubījot (tag.), izrubīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrubītu
Vajadzības izteiksme: jāizrubī
1.Izslēgt (piem., radio).
PiemēriKad pārrados, mans kompis bija jau izrubīts...
- Kad pārrados, mans kompis bija jau izrubīts...
- Turpinot iesākto rubriku, varbūt kāds varētu mani apgaismot, kā es varu " izrubīt" jauno live editoru angļu vikipēdijā?
- Praksē - tā bļauj reizēm pusi dienas, kamēr apsargi ir spiesti izrubīt tos sensorus.
2.Piekaut līdz bezsamaņai.
PiemēriVisefektīvākais veids, kā dekonstruēt visu varzu, ir " izrubīt" balamutīgo barvedi.
- Visefektīvākais veids, kā dekonstruēt visu varzu, ir " izrubīt" balamutīgo barvedi.
- Kad mēģināju iebilst, mani izgrūda no garāžas un viņa rokaspuisis piedāvāja mani izrubīt.
- Tas ilgi nerunāja - ar vienu taisno izrubīja mentu un sāka jau ar otru močīties, bet izleca vēl trešais un sašņorēja.
Avoti: SLG, T
Korpusa piemēri:šeit