aizzibsnīt
aizzibsnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizzibsnīju | aizzibsnījam | aizzibsnīju | aizzibsnījām | aizzibsnīšu | aizzibsnīsim |
| 2. pers. | aizzibsnī | aizzibsnījat | aizzibsnīji | aizzibsnījāt | aizzibsnīsi | aizzibsnīsiet, aizzibsnīsit |
| 3. pers. | aizzibsnī | aizzibsnīja | aizzibsnīs | |||
Pavēles izteiksme: aizzibsnī (vsk. 2. pers.), aizzibsnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizzibsnījot (tag.), aizzibsnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizzibsnītu
Vajadzības izteiksme: jāaizzibsnī
Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa ceļam uz mājvietu kāri tveru acīm katru mirkli, kas aizzibsnī aiz automašīnas loga - braucam kā jau dienvidos, ļoti ātri.
- Dienvidus saules tveices apžilbināta, tā aizzibsnīja tuvu galvām.
- Aizzibsnī pār nepakļāvīgām lūpām mēle.