aizzibēt
aizzibēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizzibu | aizzibam | aizzibēju | aizzibējām | aizzibēšu | aizzibēsim |
| 2. pers. | aizzibi | aizzibat | aizzibēji | aizzibējāt | aizzibēsi | aizzibēsiet, aizzibēsit |
| 3. pers. | aizzib | aizzibēja | aizzibēs | |||
Pavēles izteiksme: aizzibi (vsk. 2. pers.), aizzibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizzibot (tag.), aizzibēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizzibētu
Vajadzības izteiksme: jāaizzib
Ļoti ātri attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pelēkais adītā cepurē tostarp aizzibēja gar nojumes stūri un ienira ābeļdārzā.
- Un atkal, gluži nemanot, bija aizzibējušas pusotras stundas...
- Tikko īsziņa bija aizzibējusi no ekrāniņa, viņa pēkšņi vairs nejutās tik vientuļa.
- Bezdelīgas aizzibēja man garām, diemžēl tas ilga tikai divas vai trīs sekundes.
- Es paguvu tikai ieraudzīt, ka mazais, baltais šunelis aizzibēja vārtu velvē.