izlūkot
izlūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlūkoju | izlūkojam | izlūkoju | izlūkojām | izlūkošu | izlūkosim |
| 2. pers. | izlūko | izlūkojat | izlūkoji | izlūkojāt | izlūkosi | izlūkosiet, izlūkosit |
| 3. pers. | izlūko | izlūkoja | izlūkos | |||
Pavēles izteiksme: izlūko (vsk. 2. pers.), izlūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlūkojot (tag.), izlūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlūkotu
Vajadzības izteiksme: jāizlūko
1.Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
1.1.Apskatīt, izskatīt.
2.Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turp devos gan apskatīt valsti, gan izlūkos — biznesa iespēju apzināšanai.
- Cilvēks, ar ko iet izlūkos: „ Signe Reinholde.
- Abas komandas ļoti mierīgi iesāka maču, " izlūkojot" viena otru.
- "Sēdāmies gumijas laiviņā un ar sonāru izlūkojām jūras dibenu.
- Savā laikā kolēģi teica, ka ar Viju var iet izlūkos.»