pārkarināt
Lietojuma biežums :
pārkarināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pārkarinu | pārkarinām | pārkarināju | pārkarinājām | pārkarināšu | pārkarināsim |
2. pers. | pārkarini | pārkarināt | pārkarināji | pārkarinājāt | pārkarināsi | pārkarināsiet, pārkarināsit |
3. pers. | pārkarina | pārkarināja | pārkarinās |
Pavēles izteiksme: pārkarini (vsk. 2. pers.), pārkariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārkarinot (tag.), pārkarināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārkarinātu
Vajadzības izteiksme: jāpārkarina
1.Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
1.1.Pārkārt (parasti kāju, roku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vislabāk tos brīvi pārkarināt pāri vannas malai, vai glabāt aizvērtā veidā.
- Nes savas kedas mums uz parku, vai arī vienkārši pārkarini pāri tās sētai, mācēsim par tām parūpēties!
- Veiksmīgo vīriešu skatiens bija vērsts nolūkotās sievietes virzienā, viņi ap sevi izveidojas daudz brīvas telpas, piemēram, pārkarinot vienu roku pāris blakus esošā galda atzveltnei vai ik pa brīdim izstaipīja rokas.
- Līdzīgi kā karavīram ierocis vienmēr ir ne tālāk kā rokas stiepiena attālumā arī tad, ja tajā brīdī tiek ēsts remdens roltons un " tušonka" vai kaila pēcpuse pārkarināta pāri sūnainam praulam, lai no visa iepriekšminētā atbrīvotos.
- Droši vien mūs glāba tikai baznīcas, vispirms pa ceļam uz Gorķeni, Gorkija ielu, — Universitātes Lielajā pagalmā aptukusī abu Sv. Jāņu fasāde, tik monumentāla, ka Komunistiskās partijas vēsture un tās pasniedzēja vienmēr šķita mazliet par pasaulīgu — tik komiska, ar biezi nopūderētu, nedabīgi sārtu, mironīgu seju, un, ja vēl no presbiterijas puses paskatīsies augšup un ieraudzīsi divus eņģeļus, kas sēž uz dzegas, kājas pār malu pārkarinājuši, tad boļševiku marasms vispār liksies ar šo pasauli nesaistīts, pat vēl vairāk — absolūti transcendentāls, nereāls, nesasniedzams, bet eņģeļi — tie gan ir tepat, un arī Dievam vajadzētu būt daudz tuvāk nekā Ļeņinam, kurš kaut kur tālu, tālu, mitoloģiskajā Maskavā, guļ stikla zārkā, savā nedzīvajā ķetnā sažņaudzis piecpadsmit rūķīšus, piecpadsmit sociālistiskās republikas, un gaida princesi baltā zirgā, ilgodamies pēc pēdējā, saldā nāves skūpsta...