kost
Lietojuma biežums :
kost 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā.
PiemēriTāpēc Sarmīte labi atcerējās šo ainu — kā topošā skolotāja Meijere stingri paplukušā halātā un matu ruļļiem matos stāvēja dārzā, aizrautīgi kožot milzīgu balto dzidro ābolu, gardajai sulai šķīstot viņai gar vaigiem un tekot gar slaiko kaklu, bet viņa tika iesmējās un atsperīgā solī pārlēca dažām dārzeņu dobēm, satverdama vēl vienu ābolu.
Stabili vārdu savienojumiKost riekstu.
1.1.intransitīvs Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
PiemēriKāds bija mēģinājis kost vienā no trim zelta āboliem, bet laikam jau zobi par švakiem un izkosts vien pamazs robs.
1.2.Smalcināt ar zobiem (barību).
1.3.intransitīvs Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
PiemēriSuns grib kost, bet ieskatās viņas acīs, neizsakāmu skumju pilnajās acīs, un, mulsi pavēcinādams asti, ļauj iet.
1.4.intransitīvs Cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā.
PiemēriGabriēla kož spilvenā, slāpējot vaidus, bet spilvens, nabags, šādos gadījumos ir tikai rupors.
1.5.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
PiemēriCietušajam ir kosta brūce labajā kājā.
2.Dzelt (par kukaiņiem).
PiemēriCaur rūti istabā krīt zeltains laukums un izlīst pār dīvāna galu, zumēdamas to apsēž rudens mušas, kuras tik sāpīgi kož.
Saistītās nozīmesdzeldēt, dzelt.
Tulkojumisting, bite.
3.pārnestā nozīmē Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
PiemēriBet mēs visi atceramies, ko bērnībā mācīja māte: nazis kož pirkstā.
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
PiemēriKā arvien bija parasts, Straumēnu vīri, izkapšu asmiņus aptinuši salmiem, ar grābekļiem, sekumiem un visu ēdamo, kopā ar saimnieku ieradās pļavā novakarē, lai rīta agrumā, kad izkaptis labāk kož, ķertos pie darba.
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
PiemēriŠķērmais šķidrums kož acīs un tek no deguna.
5.1.Par salu, aukstumu.
5.2.Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
PiemēriJaunie bļaujot, ka lauku vilna kož, tāpēc cimdi un zeķes tapušas arī no smalkās merino dzijas.
5.3.Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
PiemēriNodzēs lampu, lai gaisma nekož acīs.
6.pārnestā nozīmē, transitīvs Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) — piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
6.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
PiemēriCitreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
7.pārnestā nozīmē Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
PiemēriPazemojums par Jūdasu no mūsu pašu vidus kož daudz sāpīgāk nekā vāciešu ņirgāšanās.
Stabili vārdu savienojumiPatiesība kož acīs; taisnība kož acīs.
8.žargonisms Dzert alkoholiskus dzērienus.
PiemēriGodīgi sakot, reāli ir tā, ka arī cilvēki, kuri uzdodas par draugiem, labprātāk izvēlas kādu, kurš ir nevis gatavs strādāt, bet labi kož jautrā kompānijā.
Saistītās nozīmesmest, sviķot, dzert, uzmest garu, šņabot.
Tulkojumidrink, booze.
9.žargonisms Apdzīt (par automašīnām).
Stabili vārdu savienojumiGriezt (arī kost) kaulā. Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā. Kost (vai) mēlē.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri:šeit