pauninieks
pauninieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pauninieks | pauninieki |
| Ģen. | pauninieka | pauninieku |
| Dat. | pauniniekam | pauniniekiem |
| Akuz. | pauninieku | pauniniekus |
| Lok. | pauniniekā | pauniniekos |
Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, būt pauniniekam un nīkt garajās rindās Lazdiju robežkontroles punktā — tas bija noiets posms.
- pauninieks ar nodriskātu sīktirgotāja koferi,
- It kā kāds būtu lēmis mums mūžīgi būt par pauninieku tautu.
- Stāvēju rindā un nelāgi jutos – kā tāds pauninieks.
- Sievietei ir rūtainā pauninieku soma, pilna ar kaut kādiem vīstokļiem, uzsieta uz ritenīšiem.