sakaitēt
sakaitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaitēju | sakaitējam | sakaitēju | sakaitējām | sakaitēšu | sakaitēsim |
| 2. pers. | sakaitē | sakaitējat | sakaitēji | sakaitējāt | sakaitēsi | sakaitēsiet, sakaitēsit |
| 3. pers. | sakaitē | sakaitēja | sakaitēs | |||
Pavēles izteiksme: sakaitē (vsk. 2. pers.), sakaitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaitējot (tag.), sakaitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaitētu
Vajadzības izteiksme: jāsakaitē
Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maksātnespējas jautājums bija ļoti sakaitēts un diskusijas bija ļoti karstas,
- Nevajadzēja novilkt un sakaitēt situāciju,” atzīst Dace.
- Sakait, cienīgs mācītājs, vai to tēvam teikt?
- Sakait, vai mēs ko nevaram uzsākt kopīgi?
- Sakait, kā rīkoķies!