izstiept
Lietojuma biežums :
izstiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
Saistītās nozīmes
1.1.Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Paildzināt (norisi, darbību).
2.Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
Saistītās nozīmes
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
2.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kam ir garena forma.
3.Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
Stabili vārdu savienojumiIzstiept kaulus.
3.1.Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas).
3.2.Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
3.3.Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
4.Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
5.Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
5.1.Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
Stabili vārdu savienojumiIzstiepts leņķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri