izstaipīt
izstaipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstaipu | izstaipām | izstaipīju | izstaipījām | izstaipīšu | izstaipīsim |
| 2. pers. | izstaipi | izstaipāt | izstaipīji | izstaipījāt | izstaipīsi | izstaipīsiet, izstaipīsit |
| 3. pers. | izstaipa | izstaipīja | izstaipīs | |||
Pavēles izteiksme: izstaipi (vsk. 2. pers.), izstaipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstaipot (tag.), izstaipīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstaipītu
Vajadzības izteiksme: jāizstaipa
1.Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept3.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
- Izstaipīt kaulus frazēma — izstaipīt locekļus
2.Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
2.1.Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
3.Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ️ tas ir tikai mans vēders, un mana izstaipītā āda.
- Kamēr aparātus izstaipi, tikmēr apmācas un tie jāstiepj atkal iekšā.
- Viena brilles kājiņa bija nolūzusi, apsieta ar izstaipītu bikšu gumiju.
- Viņa izstaipīja rokas un aptvēra, ka ir atgriezusies vecajā ķermenī.
- Es teicu, lai neizstaipa jaku, un viņš rimās.