bļaut
Lietojuma biežums :
bļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
Saistītās nozīmeskliegt.
Tulkojumiyell.
1.1.transitīvs
2.Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
Saistītās nozīmes
3.parasti formā: trešā persona Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
Stabili vārdu savienojumiKliedz kā aizkauts. Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri