bļaut
Lietojuma biežums :
bļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
2.Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiKliedz kā aizkauts. Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri