bļaustīties
bļaustīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bļaustos | bļaustāmies | bļaustījos | bļaustījāmies | bļaustīšos | bļaustīsimies |
| 2. pers. | bļausties | bļaustāties | bļaustījies | bļaustījāties | bļaustīsies | bļaustīsieties, bļaustīsities |
| 3. pers. | bļaustās | bļaustījās | bļaustīsies | |||
Pavēles izteiksme: bļausties (vsk. 2. pers.), bļaustieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bļaustoties (tag.), bļaustīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bļaustītos
Vajadzības izteiksme: jābļaustās
1.Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
1.1.Skaļi runāt, rāties, lamāties.
1.2.Skaļi, nepareizi dziedāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmoreiz aizbraucot, viņš tur bļaustījās un raudāja, un negribēja.
- Mājas iedzīvotāji izstāstīja, ka abas personas sākumā bļaustījušies un lamājušies.
- Viņš nebļaustīsies, viņš nesitīs dūri uz galda, viņš nekliegs.
- Viņš sēž, kaut ko ņirdz, kaut ko bļaustās un...
- Visi bija pielēkuši kājās un sākuši šķietami mežonīgi un nevaldāmi bļaustīties.