aurot
aurot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | auroju | aurojam | auroju | aurojām | aurošu | aurosim |
| 2. pers. | auro | aurojat | auroji | aurojāt | aurosi | aurosiet, aurosit |
| 3. pers. | auro | auroja | auros | |||
Pavēles izteiksme: auro (vsk. 2. pers.), aurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aurojot (tag.), aurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aurotu
Vajadzības izteiksme: jāauro
1.intransitīvs Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
1.1.Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
2.sarunvaloda, transitīvs Stiepti kliedzot, saukt.
2.1.Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kājas applaucēja, auroja kā traks, āda lēveriem gāja nost.
- Mieru iztraucēja kāds iereibis jaunietis, aurodams kā alnis riesta laikā.
- Pirmsākumu Pirmsākotnē bijuši tikai daudzkrāsaini kosmiskie vēji, kas aurojuši Tukšumā.
- No krūmājiem abās ielejas pusēs parādījās melni un neganti aurojoši karotāji.
- Viņš jutās pagalam izmircis, un viņam vairs nebija spēka aurot.