brēkt
brēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.intransitīvs Skaļi, neapvaldīti kliegt.
1.1.Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
1.2.pārnestā nozīmē Skaļi, griezīgi skanēt.
2.transitīvs Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
2.1.intransitīvs
4.intransitīvs Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam.
Stabili vārdu savienojumiBrēkt pēc atriebības (arī atmaksas).
Stabili vārdu savienojumi(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc. Brēkt uz (arī pret) debesīm. Nelaime nenāk brēkdama.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri