brēkt
Lietojuma biežums :
brēkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.intransitīvs Skaļi, neapvaldīti kliegt.
Saistītās nozīmes
1.1.Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
1.2.pārnestā nozīmē Skaļi, griezīgi skanēt.
2.transitīvs Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
Saistītās nozīmeskliegt.
Tulkojumiyell.
2.1.intransitīvs
3.intransitīvs Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
Saistītās nozīmesgaudot.
4.intransitīvs Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiBrēkt pēc atriebības (arī atmaksas).
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumi(Tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc. Brēkt uz (arī pret) debesīm. Nelaime nenāk brēkdama.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri