klaigāt
klaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klaigāju | klaigājam | klaigāju | klaigājām | klaigāšu | klaigāsim |
| 2. pers. | klaigā | klaigājat | klaigāji | klaigājāt | klaigāsi | klaigāsiet, klaigāsit |
| 3. pers. | klaigā | klaigāja | klaigās | |||
Pavēles izteiksme: klaigā (vsk. 2. pers.), klaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klaigājot (tag.), klaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klaigātu
Vajadzības izteiksme: jāklaigā
1.Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
1.1.transitīvs Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
1.2.ironiska ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad pats galvenais – neklaigāt: " Ko es tev sacīju!?
- Neērtā pozā nobloķētais Eminems sāka klaigāt: " Tu tu nopietni!?
- Lai sazinātos, pret koku tā sit reti, biežāk klaigā.
- Apkārt kareivjiem jau pulcējās sievietes, klaigāja no būdām pabirušie bērni.
- Aerobikas zālē ducināja mūzika, treneris dzīvi klaigāja, mudinādams sievietes.