1.Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties. // transitīvs Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
// ironiska ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:« Kaimiņmāju iedzīvotāji plātīdamies un klaigādami bezjēdzīgi skraidīja šurpu turpu. »
Aivars Kļavis, Viņpus vārtiem (Rīgas kuprītis). Rīga, Nordik, 2007. (Daiļliteratūra)
« Ļaudis tur, lejā, pārstāja rosīties un klaigāt. »
Aivars Kļavis, Viņpus vārtiem (Rīgas kuprītis). Rīga, Nordik, 2007. (Daiļliteratūra)
« – lešu paskatīties, ko tas brigadieris tur klaigā. »
Pauls Bankovskis, Sekreti. Rīga, Valters un Rapa, 2003. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
