pinkšķēt
pinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pinkšķu | pinkšķam | pinkšķēju | pinkšķējām | pinkšķēšu | pinkšķēsim |
2. pers. | pinkšķi | pinkšķat | pinkšķēji | pinkšķējāt | pinkšķēsi | pinkšķēsiet, pinkšķēsit |
3. pers. | pinkšķ | pinkšķēja | pinkšķēs |
Pavēles izteiksme: pinkšķi (vsk. 2. pers.), pinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pinkšķot (tag.), pinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāpinkšķ
pinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pinkšu | pinkšam | pinkšēju | pinkšējām | pinkšēšu | pinkšēsim |
2. pers. | pinkši | pinkšat | pinkšēji | pinkšējāt | pinkšēsi | pinkšēsiet, pinkšēsit |
3. pers. | pinkš | pinkšēja | pinkšēs |
Pavēles izteiksme: pinkši (vsk. 2. pers.), pinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pinkšot (tag.), pinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpinkš
2.Žēloties, gausties.
3.parasti formā: trešā persona Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu sēdēju, pinkšķēju un nezināju, kur likties...
- Vēlāk prot tikai činkstēt un pinkšķēt, ka naudas maz.
- Tīna un Līna pinkšķēja un nevarēja padomāt ar skaidru galvu.
- Tad es varēšu grauzt nagus un pinkšķēt spilvenā, tādas iespējas vienkārši nav.
- Tu, puika, nedrīksti raudāt, puņķoties un pinkšķēt kā skuķis!”