vēkšķēt
vēkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vēkšķu | vēkšķam | vēkšķēju | vēkšķējām | vēkšķēšu | vēkšķēsim |
2. pers. | vēkšķi | vēkšķat | vēkšķēji | vēkšķējāt | vēkšķēsi | vēkšķēsiet, vēkšķēsit |
3. pers. | vēkšķ | vēkšķēja | vēkšķēs |
Pavēles izteiksme: vēkšķi (vsk. 2. pers.), vēkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēkšķot (tag.), vēkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāvēkšķ
vēkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vēkšu | vēkšam | vēkšēju | vēkšējām | vēkšēšu | vēkšēsim |
2. pers. | vēkši | vēkšat | vēkšēji | vēkšējāt | vēkšēsi | vēkšēsiet, vēkšēsit |
3. pers. | vēkš | vēkšēja | vēkšēs |
Pavēles izteiksme: vēkši (vsk. 2. pers.), vēkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēkšot (tag.), vēkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēkšētu
Vajadzības izteiksme: jāvēkš
1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
1.1.transitīvs
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Raudāt.
Saistītās nozīmesBirdināt asaras, bimbāt, bimbot, bimbināt, dūdāt
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Birdināt asaras1 — raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bimbāt1 — Raudāt.
bimbot1 — Raudāt.
dūdāt2 — Raudāt.
pingāt1 — Raudāt.
raudāt1 — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
Hiponīmi
biļļāt1 — Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bingāt1 — Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
činkstēt1 — Kaprīzi, paklusi raudāt.
kvēkšķēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvenkstēt2 — Klusi raudāt.
Laist meldiņu vaļā1 — sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
sūlāt2 — Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
vēkšt1 — Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ir tāds Jānis Kauzens, visi smej un bļauj un vēkšķ, bet viņš pieceļas un saka, ka viņš grib to zemi.
- Mirklī, kad kaijas vēkšķ nepielūdzamas un dienas gaisma lauž nakts maigo miesu, es atrodu kvīti par 28 mārciņām kā grāmatzīmi pie dzejoļa, kur teikts, ka laulāto gultas ir salas iekāres jūrā, par 28 mārciņām 12. aprīlī kāds ir nopircis siksnu “ Spārklera kreklos”, vai loģikas pieraksti nav tikai neprāta važas, tas dzejnieks ir skots, šobrīd valsts galvenais dzejnieks, bet dzīvo aprūpes namā, kopā ar citiem veciem, es domāju, kāds ir tas vīrietis, kurš sajož siksnu un lasa par iekāri pelēkā pilsētā,
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.