bimbāt1
bimbāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bimbāju | bimbājam | bimbāju | bimbājām | bimbāšu | bimbāsim |
| 2. pers. | bimbā | bimbājat | bimbāji | bimbājāt | bimbāsi | bimbāsiet, bimbāsit |
| 3. pers. | bimbā | bimbāja | bimbās | |||
Pavēles izteiksme: bimbā (vsk. 2. pers.), bimbājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bimbājot (tag.), bimbāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bimbātu
Vajadzības izteiksme: jābimbā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms vienai klīst pa tumsu bimbājot, meitene tomēr pabāza degunu skolotāju istabā.
- Tolaik Sarmīte nemanāmi iespraucās aktu zālē, kur visa skola stāvēja un bimbāja.
- Tā mēs tur sēdējām, klausījāmies, bimbājām.
- Jacis, asiņodams un bimbādams, klunkurēja mājās, bet man visas dusmas vējā.
- Un man saskrēja asaras acīs, un man gribējās bimbāt, bet es iekampu gaisu plaušās, un es atgāzu galvu atpakaļ, un es atņirdzu zobus, un es atplētu žokļus, un es gaudoju pret mēnesi: " NĒĒĒĒĒ!"