gaudot
gaudot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gaudoju | gaudojam | gaudoju | gaudojām | gaudošu | gaudosim |
| 2. pers. | gaudo | gaudojat | gaudoji | gaudojāt | gaudosi | gaudosiet, gaudosit |
| 3. pers. | gaudo | gaudoja | gaudos | |||
Pavēles izteiksme: gaudo (vsk. 2. pers.), gaudojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gaudojot (tag.), gaudošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gaudotu
Vajadzības izteiksme: jāgaudo
1.parasti formā: trešā persona Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku).
2.parasti formā: trešā persona Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
2.1.Par ierīcēm, mašīnām.
2.2.Par lidojošiem šāviņiem, par gaisu, kurā lido šāviņi.
2.3.Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzi suņi vienatnē rej un gaudo aiz bailēm un pamestības sajūtas.
- Tātad suns var gaudot, ja tas ir vientuļš vai nelaimīgs.
- Abi kā saauguši, suns gaudo, kad Andra nav mājās.
- bet viņam ir jāgaudo tajā vilku barā, kurā viņš ir.
- Janas Ļisovas Taņa izmisumā skaļi gaudo, bet skolotāja turpina sprediķot.