kvēkstēt

Lietojuma biežums :

kvēkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: kvēksti (vsk. 2. pers.), kvēkstiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: kvēkstot (tag.), kvēkstēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: kvēkstētu

Vajadzības izteiksme: jākvēkst

Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).

Saistītās nozīmesbaurot, kvēkšķēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

baurot₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).

kvēkšķēt₁ — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).

taurēt_4.2 intransitīvs — Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).

Hiperonīmi

bimbāt₁ — Raudāt.

bimbināt₂ žargonisms — Raudāt.

bimbot₁ — Raudāt.

birdināt asaras₁ — Raudāt (parasti bez nopietna iemesla).

brēkt₃ intransitīvs — Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.

dīkt_1.2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.

dūdāt₂ — Raudāt.

gaudot₃ sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vaimanāt; arī skaļi raudāt.

kaukt₃ sarunvaloda — Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.

pingāt₁ — Raudāt.

pinkšķēt₁ sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.

raudāt₁ — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.

vēkšķēt₂ sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.

Avoti: Sin, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Neskatīsies, kur galva, kur acs, zvetēs, kamēr vairs nekvēkstēs.
Tagad viņu bija par duci vairāk – no tikko dzimuša zīdaiņa līdz tādam, kas iemācījies spert pirmos soļus, un sarindoti klūgu groziņos, kas aizstāja šūpuļus, tie tagad neapklusināmā korī brēca, kvēkstēja, ņerkstēja un činkstēja viņas mājas ēdamistabā, kur bija vislielākais un vissiltākais kamīns un kura, ko tur slēpt, atradās vistālāk no viņas pašas istabām, jo jau pēc stundas ceturkšņa šo bāreņu sabiedrībā viņai sāka sāpēt galva; taču sīkaliņu bezgrēcīgais sārtums tā priecēja viņas acis, un āda ap to mazajām ausīm tik reibinoši smaržoja pēc nevainības un piena, un vēl vairāk Uršuli Birontieni reibināja doma, ka, mainīdama šiem bērniem lemto likteni, viņa grauj Dieva plānus un pretojas tā gribai.