kvekšēt
kvekšēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvekšu | kvekšam | kvekšēju | kvekšējām | kvekšēšu | kvekšēsim |
| 2. pers. | kvekši | kvekšat | kvekšēji | kvekšējāt | kvekšēsi | kvekšēsiet, kvekšēsit |
| 3. pers. | kvekš | kvekšēja | kvekšēs | |||
Pavēles izteiksme: kvekši (vsk. 2. pers.), kvekšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvekšot (tag.), kvekšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvekšētu
Vajadzības izteiksme: jākvekš
Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie kas kaut ko kvekš par " pret" atlaišanu ir kaut kādi nelatviski pēdiņi.