kvēkstēt
kvēkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvēkstu | kvēkstam | kvēkstēju | kvēkstējām | kvēkstēšu | kvēkstēsim |
| 2. pers. | kvēksti | kvēkstat | kvēkstēji | kvēkstējāt | kvēkstēsi | kvēkstēsiet, kvēkstēsit |
| 3. pers. | kvēkst | kvēkstēja | kvēkstēs | |||
Pavēles izteiksme: kvēksti (vsk. 2. pers.), kvēkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvēkstot (tag.), kvēkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvēkstētu
Vajadzības izteiksme: jākvēkst
Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
Avoti: Sin, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskatīsies, kur galva, kur acs, zvetēs, kamēr vairs nekvēkstēs.
- Tagad viņu bija par duci vairāk – no tikko dzimuša zīdaiņa līdz tādam, kas iemācījies spert pirmos soļus, un sarindoti klūgu groziņos, kas aizstāja šūpuļus, tie tagad neapklusināmā korī brēca, kvēkstēja, ņerkstēja un činkstēja viņas mājas ēdamistabā, kur bija vislielākais un vissiltākais kamīns un kura, ko tur slēpt, atradās vistālāk no viņas pašas istabām, jo jau pēc stundas ceturkšņa šo bāreņu sabiedrībā viņai sāka sāpēt galva; taču sīkaliņu bezgrēcīgais sārtums tā priecēja viņas acis, un āda ap to mazajām ausīm tik reibinoši smaržoja pēc nevainības un piena, un vēl vairāk Uršuli Birontieni reibināja doma, ka, mainīdama šiem bērniem lemto likteni, viņa grauj Dieva plānus un pretojas tā gribai.