kvekšķis
kvekšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvekšķis | kvekšķi |
| Ģen. | kvekšķa | kvekšķu |
| Dat. | kvekšķim | kvekšķiem |
| Akuz. | kvekšķi | kvekšķus |
| Lok. | kvekšķī | kvekšķos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa gribēja nešķīsto kvekšķi norāt, bet nespēja izdvest ne skaņu.
- viņš norāja suni, kas izrādījās visai nekaitīgs mazs, spalvains kvekšķis.
- rēgojās tas pats kvekšķis, kas no rīta kafejnīcā Leta kungam uzbruka!
- Kā šis kvekšķis atšķīrās no tiem tīri mazgātajiem, pieklājīgajiem sunīšiem, ko princese pazina!
- Es nevaru ciest šādus kvekšķus.”