kveksis
kveksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kveksis | kvekši |
| Ģen. | kvekša | kvekšu |
| Dat. | kveksim | kvekšiem |
| Akuz. | kveksi | kvekšus |
| Lok. | kveksī | kvekšos |
1.sarunvaloda Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
2.apvidvārds Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs; medību suns.
3.Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
4.apvidvārds Kāda cūku šķirne.
5.apvidvārds Uzticīgs un pacietīgs kalps.
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un īsās piezīmes kalendārā ir par viņu, par Justu, kas droši vien vēl klimst šepat tuvumā, vēl maisās tepat apkārt, jo kāpēc aizraudamies rej sādžas kvekši, kādēļ nerimstas vaukšķēt šajā vēlajā stundā?
- Vai es domājot, ka citi kvekši nebūšot atdauzījušies uz bēru māju saviem saimniekiem līdzi?
- Kveksi!
- “Nu, kveksi…
- Nakts paiet mierīgi , vienīgi tuvējā būdā neredzams kveksis augu nakti vaukšķ