Pavasara versija 2026
413 577 šķirkļi
dīkt1
dīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.dīcudīcamdīcudīcāmdīkšudīksim
2. pers.dīcdīcatdīcidīcātdīksidīksiet, dīksit
3. pers.dīcdīcadīks
Pavēles izteiksme: dīc (vsk. 2. pers.), dīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dīcot (tag.), dīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dīktu
Vajadzības izteiksme: jādīc
1.Pazemu sīkt (par dažiem kukaiņiem).
1.1.Īdēt (par govīm, teļiem).
1.2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Raudāt.
Saistītās nozīmesbirdināt asaras, vēkšķēt, bimbāt, bimbot, dūdāt.
Sinonīmi
birdināt asaras1 — Raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
vēkšķēt2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
bimbāt1 — Raudāt.
bimbot1 — Raudāt.
dūdāt2 — Raudāt.
pimparot1 — Raudāt.
pimparāt1 — Raudāt.
pinkšķēt1 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
pingāt1 — Raudāt.
raudāt1 — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
bimbināt2 sarunvaloda — Raudāt.
Hiponīmi
baurot2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
biļļāt1 — Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bingāt1 — Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
brēkt3 intransitīvs — Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
čīkstēt4 sarunvaloda — Činkstēt (1).
činkstēt1 — Kaprīzi, paklusi raudāt.
gaudot3 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
īdēt2.1 sarunvaloda — Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
kaukt3 sarunvaloda — Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
kvēkšķēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvenkstēt2 — Klusi raudāt.
laist meldiņu vaļā1 — Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
ņerkstēt3 sarunvaloda — Kaprīzi raudāt.
stabulēt2 sarunvaloda — Raudāt, gari stiepjot skaņas.
sūlāt2 — Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
taurēt4.2 intransitīvs — Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
vēkšt1 — Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
Saistīts ar
elsot1 — Raudot krampjaini ievilkt elpu.
šņukstēt1 — Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
Tulkojumicry.
cry, weep
shed tears because of sadness, rage, or pain; "She cried bitterly when she heard the news of his death"; "The girl in the wheelchair wept with frustration when she could not get up the stairs"
[Princeton WordNet 3.0]
1.3.lieto: pareti Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
1.4.Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
1.5.sarunvaloda, transitīvs Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
Stabili vārdu savienojumiSkandināt ausīs; dīkt ausīs; kalt ausīs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Jāņa loma uzticēta Gintam Grāvelim, bet Juri atveidos Artūrs Dīcis.
  • Artūrs Dīcis " Lidojošais Travolta" Latvijas Nacionālā teātra lugu konkursā;
  • Seriāla scenārija autori ir dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis.
  • Ja mamma dīc, tas nenozīmē, ka man arī gribas.
  • Kad beidzot aizies Sveta, kad sāks dīkt un žēloties māte.
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.