ņerkstēt
ņerkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ņerkstu | ņerkstam | ņerkstēju | ņerkstējām | ņerkstēšu | ņerkstēsim |
| 2. pers. | ņerksti | ņerkstat | ņerkstēji | ņerkstējāt | ņerkstēsi | ņerkstēsiet, ņerkstēsit |
| 3. pers. | ņerkst | ņerkstēja | ņerkstēs | |||
Pavēles izteiksme: ņerksti (vsk. 2. pers.), ņerkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņerkstot (tag.), ņerkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņerkstētu
Vajadzības izteiksme: jāņerkst
1.parasti formā: trešā persona Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
3.sarunvaloda Kaprīzi raudāt.
4.sarunvaloda Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Un priecājies, nevis ņerksti, — Sandra jautri pamācīja.
- Tad lielais priekšējais stikls izbīdījās no vietas un aizkustinājumā sāka ņerkstēt.
- tā tik liekas, ka dažiem patīk glabāt, noliegt un ņerkstēt,
- Tam uzklūp ņerkstošs ņudzeklis, ceļa vidū saveļas kā pelēks, kustīgs kamols.
- Diemžēl vairums latviešu labprātāk lūkojas pagātnē, smilkstot un ņerkstot par visām dzīves nebūšanām.