žvarkstēt
žvarkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvarkstu | žvarkstam | žvarkstēju | žvarkstējām | žvarkstēšu | žvarkstēsim |
| 2. pers. | žvarksti | žvarkstat | žvarkstēji | žvarkstējāt | žvarkstēsi | žvarkstēsiet, žvarkstēsit |
| 3. pers. | žvarkst | žvarkstēja | žvarkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žvarksti (vsk. 2. pers.), žvarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvarkstot (tag.), žvarkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvarkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžvarkst
1.Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.sarunvaloda Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
Avoti: LLVV, MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu zirgs rāvis un naudas poda vanga vie palikusi pie lemeša, bet pats naudas pods žvarkstēdams nogāš apakaļ.