stabulēt
stabulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stabulēju | stabulējam | stabulēju | stabulējām | stabulēšu | stabulēsim |
| 2. pers. | stabulē | stabulējat | stabulēji | stabulējāt | stabulēsi | stabulēsiet, stabulēsit |
| 3. pers. | stabulē | stabulēja | stabulēs | |||
Pavēles izteiksme: stabulē (vsk. 2. pers.), stabulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stabulējot (tag.), stabulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stabulētu
Vajadzības izteiksme: jāstabulē
1.Spēlēt stabuli (1).
1.1.transitīvs
1.2.transitīvs Atskaņot ar stabuli (1).
1.3.pārnestā nozīmē Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).
1.4.transitīvs
2.sarunvaloda Raudāt, gari stiepjot skaņas.
2.1.pārnestā nozīmē, transitīvs Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man nav tā, ka visu laiku kaut kas tiek spēlēts vai stabulēts.
- Beigsim dzīvot un stabulēt pēc citu stabulītes!
- " Daris iekliedzās, palaida vaļā augšējo reģistru un tikmēr stabulēja, kamēr tika brīvlaists.
- jums stabulējām, un jūs nedejojāt,
- Viņš stabulē, kas vienkāršāks, vai to, kas viņam labāk padodas, kas pierastāks.