gaudulis
gaudulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudulis | gauduļi |
| Ģen. | gauduļa | gauduļu |
| Dat. | gaudulim | gauduļiem |
| Akuz. | gauduli | gauduļus |
| Lok. | gaudulī | gauduļos |
gaudule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gaudule | gaudules |
| Ģen. | gaudules | gauduļu |
| Dat. | gaudulei | gaudulēm |
| Akuz. | gauduli | gaudules |
| Lok. | gaudulē | gaudulēs |
Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir gaudulis un tur neko nevar darīt, tāds viņš ir," itāļu žurnālā " Autosprint" saka Īrvains.
- Parādīsim, ka mēs neesam nekādi gauduļi un nepārģērbjamies baltu baltās drānās par tautiešiem tikai trimdinieku un televīzijas priekšā, jo labi samaksā.
- grūtdienīšu gaudulis.
- Dzimis Drustu pagasta " Gauduļos".
- Es te runāju par gauduļiem un žēlotājiem