vēkšis
vēkšis apvidvārds
1.Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
2.Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
3.Čīkstis – materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens teica, ka pēc kaimiņmāju saimnieka, cits – esot līdzīgs mātes brālim Frīdim, kurš tādā vecumā arī esot bijis liels vēkšis, vēl kāds apgalvoja, ka dažas pazīmes skaidri un gaiši sakrītot ar tēvu, vienīgi ūsu vēl neesot, tomēr viskategoriskāko spriedumu deva mātes vecākā māsa Mīle: “ Pa visu gvaltu to zeperi grib kādam citam pierakstīt, bet tas taču mātes dēls kā izplēsts.