Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
vēkšķēt
vēkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.vēkšķuvēkšķamvēkšķējuvēkšķējāmvēkšķēšuvēkšķēsim
2. pers.vēkšķivēkšķatvēkšķējivēkšķējātvēkšķēsivēkšķēsiet, vēkšķēsit
3. pers.vēkšķvēkšķējavēkšķēs
Pavēles izteiksme: vēkšķi (vsk. 2. pers.), vēkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēkšķot (tag.), vēkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāvēkšķ
vēkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.vēkšuvēkšamvēkšējuvēkšējāmvēkšēšuvēkšēsim
2. pers.vēkšivēkšatvēkšējivēkšējātvēkšēsivēkšēsiet, vēkšēsit
3. pers.vēkšvēkšējavēkšēs
Pavēles izteiksme: vēkši (vsk. 2. pers.), vēkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēkšot (tag.), vēkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēkšētu
Vajadzības izteiksme: jāvēkš
1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
1.1.transitīvs
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Raudāt.
Saistītās nozīmesbirdināt asaras, bimbāt, bimbot, dūdāt, pimparot.
Sinonīmi
birdināt asaras1 — Raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bimbāt1 — Raudāt.
bimbot1 — Raudāt.
dūdāt2 — Raudāt.
pimparot1 — Raudāt.
pimparāt1 — Raudāt.
pingāt1 — Raudāt.
pinkšķēt1 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
raudāt1 — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
dīkt1.2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
bimbināt2 žargonisms — Raudāt.
Hiponīmi
baurot2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
biļļāt1 — Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bingāt1 — Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
brēkt3 intransitīvs — Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
čīkstēt4 sarunvaloda — Činkstēt (1).
činkstēt1 — Kaprīzi, paklusi raudāt.
gaudot3 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
īdēt2.1 sarunvaloda — Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
kaukt3 sarunvaloda — Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
kvēkšķēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvenkstēt2 — Klusi raudāt.
laist meldiņu vaļā1 — Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
ņerkstēt3 sarunvaloda — Kaprīzi raudāt.
stabulēt2 sarunvaloda — Raudāt, gari stiepjot skaņas.
sūlāt2 — Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
taurēt4.2 intransitīvs — Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
vēkšt1 — Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
Saistīts ar
elsot1 — Raudot krampjaini ievilkt elpu.
šņukstēt1 — Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
Tulkojumicry.
cry, weep
shed tears because of sadness, rage, or pain; "She cried bitterly when she heard the news of his death"; "The girl in the wheelchair wept with frustration when she could not get up the stairs"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Visi bērni sapulcējās ap ratiņiem, lai labāk apskatītu vēkšķošo cūku.
  • Tie kā durni, vēkšķ pa krieviskam un kārpās prom.
  • Līdzīgi, kā tas ir ar citām ārstniecības metodēm, arī dziedināšanā ar vēkšķi ārkārtīgi svarīga ir ārstējošā ārsta personība.
  • Daudzas sievietes, ko esmu nodrošinājis ar vēkšķi, pēc tam ir patiesi atplaukušas, uzziedējušas, un, kā pašas atzinušas, — ieraudzījušas savai dzīvei jēgu un piepildījumu.
  • Laiku pa laikam tās pie pildītavas apstājās, lēni pieripoja it kā ar pēdējiem spēkiem vai arī, bremzēm šņerkstot un riepām nešpetni vēkšķot, aprāva skrējienu tik spēji, ka putekļi vien nogriezās.
Vairāk piemēru ...