vēkšķēt | Tēzaurs

vēkšķēt

vēkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	vēkšķu	vēkšķam	vēkšķēju	vēkšķējām	vēkšķēšu	vēkšķēsim
2. pers.	vēkšķi	vēkšķat	vēkšķēji	vēkšķējāt	vēkšķēsi	vēkšķēsiet, vēkšķēsit
3. pers.	vēkšķ		vēkšķēja		vēkšķēs

Pavēles izteiksme: vēkšķi (vsk. 2. pers.), vēkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: vēkšķot (tag.), vēkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: vēkšķētu

Vajadzības izteiksme: jāvēkšķ

vēkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	vēkšu	vēkšam	vēkšēju	vēkšējām	vēkšēšu	vēkšēsim
2. pers.	vēkši	vēkšat	vēkšēji	vēkšējāt	vēkšēsi	vēkšēsiet, vēkšēsit
3. pers.	vēkš		vēkšēja		vēkšēs

Pavēles izteiksme: vēkši (vsk. 2. pers.), vēkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: vēkšot (tag.), vēkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: vēkšētu

Vajadzības izteiksme: jāvēkš

1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).

1.1.transitīvs

2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Raudāt.

Saistītās nozīmesbimbināt, raudāt, pinkšķēt, bimbāt

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bimbināt₂ žargonvārds — Raudāt.

raudāt₁ — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.

pinkšķēt₁ sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.

bimbāt₁ — Raudāt.

Birdināt asaras₁ — raudāt (parasti bez nopietna iemesla).

dūdāt₂ — Raudāt.

bimbot₁ — Raudāt.

pingāt₁ — Raudāt.

dīkt_1.2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.

Hiponīmi

baurot₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).

biļļāt₁ — Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).

bingāt₁ — Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).

brēkt₃ intransitīvs — Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.

čīkstēt₄ sarunvaloda — Činkstēt (1).

činkstēt₁ — Kaprīzi, paklusi raudāt.

gaudot₃ sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vaimanāt; arī skaļi raudāt.

īdēt_2.1 sarunvaloda — Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).

kaukt₃ sarunvaloda — Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.

kvēkšķēt₁ — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).

kvēkstēt₁ — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).

kvenkstēt₂ — Klusi raudāt.

Laist meldiņu vaļā₁ — sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).

ņerkstēt₃ sarunvaloda — Kaprīzi raudāt.

stabulēt₂ sarunvaloda — Raudāt, gari stiepjot skaņas.

sūlāt₂ — Ilgstoši raudāt, šņukstēt.

taurēt_4.2 intransitīvs — Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).

vēkšt₁ — Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).

Saistīts ar

elsot₁ — Raudot krampjaini ievilkt elpu.

šņukstēt₁ — Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.

Tulkojumicry, weep

Tulkojumi

cry, weep

shed tears because of sadness, rage, or pain; "She cried bitterly when she heard the news of his death"; "The girl in the wheelchair wept with frustration when she could not get up the stairs"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Ir tāds Jānis Kauzens, visi smej un bļauj un vēkšķ, bet viņš pieceļas un saka, ka viņš grib to zemi.
Mirklī, kad kaijas vēkšķ nepielūdzamas un dienas gaisma lauž nakts maigo miesu, es atrodu kvīti par 28 mārciņām kā grāmatzīmi pie dzejoļa, kur teikts, ka laulāto gultas ir salas iekāres jūrā, par 28 mārciņām 12. aprīlī kāds ir nopircis siksnu “ Spārklera kreklos”, vai loģikas pieraksti nav tikai neprāta važas, tas dzejnieks ir skots, šobrīd valsts galvenais dzejnieks, bet dzīvo aprūpes namā, kopā ar citiem veciem, es domāju, kāds ir tas vīrietis, kurš sajož siksnu un lasa par iekāri pelēkā pilsētā,

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vairāk piemēru ...